Pemikans

Pemikans ir taukiem un olbaltumvielām bagāts un ļoti barojošs ēdiens, ko varēja uzglabāt gadiem ilgi. Pemikanu radīja Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji.

Bizona gaļas kaltēšana, (Kanādas mākslinieks Viljams Ārmstrongs, 1899. gads).

Produkta pagatavošanas recepti pārņēma un vēlāk arī ārpus kontineneta robežām izplatīja eiropieši. Piemēram, to lietoja uzturā Dienvidpola pētnieki Roalds Amundsens un Roberts Skots.

Etimoloģija

Vārds cēlies no krī pimîhkân, — 'gatavot taukus' (pirmalgonkinu pemihkve wa, — no pemy- ('tauki') + -ehke, ('gatavot')).

Pagatavošana

Ēdienu pagatavoja, sajaucot kopā kaltētu bizona (kā arī aļņa, vapiti vai brieža) gaļu, vārītus taukus un dzērveņu vai vietējo krūmu (Saskatūnas ievu, Amelanchier alnifolia) rūgtās ogas. Ar akmens āmuru gaļu saberza pulverī un sadauzīja kaulus, lai izvārītu ārā taukus.

Literatūra

• Deivida Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 998404206