Peldošā ūdenszāle
Peldošā ūdenszāle (latīņu: Glyceria fluitans) ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā, kur grupas vai blīvas audzes aug grāvjos, ūdenstilpju piekrastēs, peļķveida padziļinājumos pļavās un mežos, arī purvu apmalēs.[1]
| Peldošā ūdenszāle Glyceria fluitans ((L.) R.Br.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Ūdenszāles (Glyceria) |
| Suga | Peldošā ūdenszāle (Glyceria fluitans) |
 Peldošā ūdenszāle Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Peldošā ūdenszāles ir daudzgadīgs, 40—120 cm garš lakstaugs, kurš veido skraju ceru un kuram ir ložņājošs saknenis. Stiebrs ir pacils un kails. Lapas ir mīkstas, nolīkstošas, 0,3—0,6 cm platas. Maksts ir slēgta un kaila. Arī mēlīte ir kaila, tā ir smaila un 0,7—1 cm gara. Skara ir šaura un 15—30 cm gara, parasti vienpusēja. Uz katra zara ir 1—2 vārpiņas (lai gan dažreiz ir vairāk). Vārpiņā ir 7—11 ziedi. Ziedu putekšnīcas ir violetas, 0,15—0,3 cm garas. Vārpiņas plēksnes ir lancetiskas, nevienādas, īsākas nekā zieda plēksnes. Ārējā zieda plēksne ir 0,5—0,7 cm gara un smaila. Akota nav. Kalluss ir kails. Auglis ir sīks grauds. Zied no maija beigām līdz augustam.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «peldošā ūdenszāle - Glyceria fluitans (L.) R.Br. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-12-05.