Papīra mašīna ir iekārta, kas paredzēta papīra iegūšanai no šķiedru masas (parasti koksnes celulozes) nepārtrauktā procesā. Papīra mašīnas tiek izvietotas papīrfabrikās.

Vēsture labot šo sadaļu

Pirms nepārtraukta procesa izgrudrošanas papīru izgatavoja individuālās loksnēs. 1799. gadā francūzis Luijs Nikolā Robērs (Louis-Nicolas Robert) ieguva patentu par nepārtraukta procesa papīra mašīnu. Pēc Franču revolūcijas Robēra patents un prototipa mašīna nonāca brāļu Fourdrinier rokās. Tie finansēja uzlabotas Robēra papīra mašīnas izgatavošanu, un 1803. gadā Frogmorā (Frogmore), Anglijā tika pabeigta pirmā papīra mašīna.

Uzbūve labot šo sadaļu

 
Papīra mašīnas shēma, kurā parādītas sekcijas: formēšana (Wet End), presēšana (Wet Press), žāvēšana (Dryer), kalanderi (Calender)

Papīra mašīnai parasti ir četras atsevišķas darba sekcijas:

  • Formēšanas sekcija — izšķīnātās papīra masas filtrēšana un papīra loksnes formēšana nepārtrauktā vienmērīgā kārtā;
  • Preses sekcija — mitrā šķiedru slāņa presēšāna augstā spiedienā starp lieliem ruļļiem, lai izspiestu cik vien iespējams daudz ūdens;
  • Žāvēšanas sekcija — izspiestā loksne virzās daļēji apkārt karstiem cilindriem, ar kuriem tiek izžāvēts atlikušais ūdens (mitrums papīrā paliek aptuveni 6 %);
  • Kalanderu sekcija — papīra loksne starp vairākiem metāla ruļļiem tiek nogludināta un sablīvēta.