Paniņas
dzēriens, kuru iegūst kā piena pārstrādes blakusproduktu
Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts,[1] ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.
-and-Milk-(left).jpg)
Izmantošana labot šo sadaļu
Paniņas, tāpat kā vājpienu, izmanto piena produktu (izņemot sviesta) ražošanā vajadzīgā tauku satura iegūšanai. Vēl no tām mēdz ražot svaigus un raudzētus piena dzērienus, piena konservus, sieru, biezpienu un biezpiena izstrādājumus, saldos ēdienus un kazeīnu.[2]
Uzturvērtība labot šo sadaļu
| Uzturviela | Daudzums, % | |
|---|---|---|
| Sausna | ||
| Olbaltumvielas | 3,2 | |
| Laktoze | 4,7 | |
| Tauki | 0,6 | |
| Minerālvielas | 0,7 | |
| Kopā | 9,2 | |
Paniņās ir vidēji 0,4—0,7% tauku, olbaltumvielu kompleksu, A, D, E, F, B1, B12, PP vitamīni un neaizstājamo aminoskābju.[1]
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 483. lpp. ISBN 9984-9383-5-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-02. Skatīts: 2019-08-24.
- ↑ Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 201. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
- ↑ Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 209. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
 | Šis ar dzērieniem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |