Vikipēdija

PSRS Literatūras fonda Latvijas nodaļa

PSRS Literatūras fonda republikas nodaļa (Litfonds) bija organizācija ar uzdevumu uzlabot Latvijas Rakstnieku savienības (RS) biedru sadzīves un materiālo stāvokli, sniedzot tiem palīdzību dažādos jautājumos.[1] Literatūras fondā glabājās rakstnieku savienības līdzekļi, no kuriem RS biedriem sniedza materiālo palīdzību, apmaksāja atpūtu, braucienus, veselības aprūpi.[2] Literatūras fondam bija Rakstnieku klubs, kurš organizēja literatūras dienas, svētkus, vakarus, rakstnieku tikšanās ar lasītājiem.

Literatūras fonda Latvijas nodaļas izveidošana labot šo sadaļu

Padomju Savienībā kultūras darbinieku iestādes bija iekļautas valsts institucionālā sistēmā, katrā radošajā savienībā darbojās fonds. Šādi fondi Latvijā bija Literatūras fonda un PSRS Mākslas fonda Latvijas republikāniskās nodaļas.[3] 1945. gadā izveidoja arī PSRS Mūzikas fonda Latvijas republikānisko nodaļu.[2]

Saskaņā ar PSRS Literatūras fonda 1944. gada 29. decembra pavēli Nr. 242 no 1945. gada 1. janvāra izveidota PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskā nodaļa jeb Litfonds. Tā galvenie uzdevumi bija materiālas palīdzības sniegšana Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedriem un jauno rakstnieku atbalstīšana.[2] Uzreiz tika nodibināti literātu un rakstnieku radošie nami Jūrmalā.[2]

1946. gada 13. maijā notika PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas padomes priekšsēdētāja un sekretāra vēlēšanas. Uz šiem amatiem izvirzīja Otrā pasaules kara dalībniekus Arvīdu Griguli un Valdi Luksu.[2]

Jau 1945. gada pirmajā pusgadā Litfonds izmaksāja 45 000 rubļus "tiem rakstniekiem, kas atgriezušies no frontes un evakuācijas, atraduši fašistu izlaupītus dzīvokļus".[4]

Biežākie lūgumraksti pabalstu piešķiršanai no Litfonda saistīti ar aizdevumiem un to atmaksas pagarinājumu dažādu iemeslu dēļ.[2]

Regulējums labot šo sadaļu

1961. gada 5. jūnijā PSRS Literatūras fonda valdes prezidijs un 12. jūnijā PSRS Rakstnieku savienības sekretariāts apstiprināja instrukciju "Par noteikumu kārtību materiālās-ikdienas palīdzībai PSRS Literatūras fonda locekļiem, viņu ģimenēm un tēvijas literatūras klasiķu pēcnācējiem", kas bija saistoša visām republikāniskajām nodaļām. Instrukcija paredzēja Litfonda biedriem un viņu ģimenes locekļiem tiesības uz palīdzības saņemšanu. Atbalsts pienācās kā aktīvi strādājošiem rakstniekiem, tā periodiski nestrādājošiem rakstniekiem, kuru jaunradei "piemita vai piemīt literāri-sabiedriska nozīme".[2]

Instrukcija arī paredzēja kārtību pabalstu saņemšanai radošajiem braucieniem, radošajiem atvaļinājumiem un naudas aizdevumu izsniegšanai pēc PSRS Rakstnieku savienības valdes sekretariāta un attiecīgās republikas Padomju rakstnieku savienības lēmuma. Litfonda biedram pienācās bezmaksas vai daļēji apmaksāta atļauja uzturēties radošajā namā, "ceļazīmes" uz kūrortiem, sanatorijām, sezonas radošajiem namiem un atpūtas namiem. Litfonda biedriem organizēja arī visa veida bezmaksas, individuālu un personisku medicīnisko palīdzību, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus. Rakstnieku vajadzībām Rīgā pat izveidoja grāmatu veikalu un apavu darbnīcu.[2]

Fonda ienākumi labot šo sadaļu

PSRS Literatūras fondā līdzekļu piesaiste notika, pamatojoties uz attiecīgo PSRS dekrētu. Ieņēmumus atpūtas namu un ārstniecības iestāžu uzturēšanai ieguva no izdevniecībām, kuras desmit procentus no autora honorāra summas maksāja fondam. Lielus ienākumus fondam deva periodiskais izdevums PSRS mēroga laikraksts krievu valodā "Literatūras Avīze" (Литературная Газета). Biedru iemaksas sastādīja desmit rubļus vienai personai gadā. PSRS Literatūras fonda līdzekļus veidoja ienākumi par sarīkojumiem un citas valsts dotācijas.[5]

"Padomju laikā RS bija bagāta organizācija, jo Literatūras fonds varēja atbalstīt biedrus gan radošu neveiksmju periodos, gan slimību un citos grūtos brīžos," — 2000. gada intervijā teicis RS priekšsēdis Andris Krauliņš.[6]

1997. gadā Literatūras fondu likvidēja.[6]

Jaunrades nams Dubultos labot šo sadaļu

Rakstnieku jaunrades nams Dubultos dibināts 1945. gadā un kļuvis par iecienīto atpūtas vietu daudziem PSRS, īpaši krievu literātiem. Piemēram, Konstantīns Paustovskis par šo namu rakstīja: "Ja visi [šeit tapušie] sacerējumi būtu reģistrēti, tad gandrīz vai varētu runāt par "Dubultu laikmetu literatūrā"".[2]

Parasti Rakstnieku jaunrades namā pavadīja no divām nedēļām līdz diviem mēnešiem, ar nereti lūgtu pagarinājumu. Anatolam Imermanim sadzīves apstākļu dēļ jaunrades nams kļuva par otrajām mājām, un viņa pēcnāves vēlējums bija daļu kremācijas pelnu izkaisīt pie Dubultu nama.[7]

Mihails Baumans uzsāka darbu nama direktora amatā 1948. gadā, kļūdams par zīmīgu personu atpūtas nama pastāvēšanas vēsturē. 1976. gadā saņēmis goda nosaukumu un apbalvojumu par nopelniem veselības aizsardzībā.[2]

Saskaņā ar 1954. gada PSRS Literatūras fonda valdes lēmumu rakstnieku jaunrades nama nosaukumam pievienoja Raiņa vārdu. Namā uzceltas jaunas ēkas, kā ēdnīca, vannu un dušu telpa, ierīkots tenisa laukums, plānota jaunas, piecdesmit personām paredzētas ēkas celtniecība. No vasaras atpūtas nama tas pārtapa par vissezonālu vietu. 1954. gada vasarā te uzturējušies četrsimt rakstnieki.[2]

Līdz ar jaunas deviņstāvu ēkas nodošanu ekspluatācijā 1970. gadā, kas celta pēc Jāņa Vilciņa un Georga Minča meta, viesu skaits ievērojami pieauga.[2]

1990. gadu sākumā Literatūras fondam vienīgais naudas līdzekļu iegūšanas veids palika Dubultu Jaunrades nams. Diemžēl Jūrmalas ekonomiskā situācija, ko ietekmēja vīzu režīma ieviešana, jūras piesārņojums un citi apstākļi, pierādīja, ka vismaz 1990. gados lieli nami nenesa peļņu.[6]

Poliklīnika labot šo sadaļu

PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas poliklīnikā 1964. gadā strādāja divdesmit astoņi ārsti — ķirurgs, terapeits, stomatologs, rentgenologs, neiropatologs, ginekologs, oftalmologs, otorinolaringologs un citi. Poliklīnikas galvenais ārsts bija izcils ķirurgs Vitāls Oga. Specpoliklīnikas darbības augstais prestižs un klientu loka specifika norāda, ka poliklīnika bijusi ne vien ārstniecības iestāde, bet arī sniegusi psiholoģisku atbalstu radošo profesiju pārstāvjiem. Poliklīnika dēvēta par labāko visā PSRS.[2]

Vadība labot šo sadaļu

No 1945. gada 1. janvāra Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas direktore bija Emma Feldmane (1894—1969). Dzimusi Kurzemē, Pirmā pasaules kara laikā ar vecākiem evakuējusies uz Permu, kur strādāja par šuvēju. Pētera Stučkas valdības laikā 1919. gadā Jelgavas apgabala boļševiku partijas sekretāre, neatkarīgajā Latvijas Republikā darbojās nelegālajā komunistiskajā pagrīdē (segvārds "Ilze"), arestēta, ieslodzīta Termiņcietumā līdz 1933. gadam. Izbraukusi uz PSRS, Maskavā mācījusies Finanšu tautas komisariāta kursos, no 1945. gada līdz aiziešanai pensijā 1960. gadā PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas direktore, PSKP Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedre, vairākkārt ievēlēta par Latvijas Padomju rakstnieku savienības Latvijas Kompartijas pirmorganizācijas sekretāri.[8][9][10]

No 1960. gada direktores darbu fondā turpināja Elvīra Zaķe (saukta "Zaķene", "Zaķītis", "Zaķis"). Bija kara dalībniece, operāciju māsa 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā. E. Zaķe literātu vidē kļuva par leģendāru un respektētu personu, kura savā darbībā īstenoja izdarību, precizitāti un bezierunu politiku. Aktīvi uzturētos sakarus ar LKP CK pirmo sekretāru Arvīdu Pelši viņa izmantoja, lai izveidotu speciālo poliklīniku Latvijas Padomju rakstnieku savienības (Benjamiņu) nama pagrabā, un arī rakstnieku dzīvokļu fondu. "Viņa no Pelšes vienmēr atgriezās ar kādu labumu," — rakstīja Jānis Ķuzulis un Ēriks Hānbergs.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Bērsons Ilgonis. Plecu pie pleca. Veltījums Latvijas Padomju rakstnieku savienības četrdesmitgadei. Rīga: Liesma, 1980. 58. lpp.
  2. ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 Ābiķe-Kondrāte, Agija (2016-08-17). "LPSR Valsts drošības komitejas un represīvo institūciju darbība radošo profesiju pārstāvju veselības aprūpes, radošā darba un atpūtas nodrošināšanā". VDK Izpēte (VDK izpētes komisija, LU).
  3. ↑ Zelmenis, Gints. “Kultūras pārraudzība un cenzūra Latvijā padomju okupācijas apstākļos 1940.—1941. gadā”, Latvijas vēsture 20. gadsimta 40. — 90. gados, Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007, 28. — 29. lpp.
  4. ↑ Emma Feldmane. «LITERATŪRAS FONDA DARBĪBA». www.periodika.lv. Literatūra un Māksla, Nr.24, 1945-06-29. Skatīts: 2023-12-09.
  5. ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 394. lpp.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 VALDIS RŪMNIEKS. «Kam mums šī Rakstnieku savienība?». www.periodika.lv. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.10, 2000-03-09. Skatīts: 2023-12-09.
  7. ↑ 7,0 7,1 Ķuzulis, Jānis, Hānbergs, Ēriks. Rakstniekos ārpus grāmatu lappusēm. Nopietnības un uzjautrinoši gabaltiņi. Rīga: Jumava, 2010, 14., 48. lpp.
  8. ↑ Jānis Zalītis. «Atmiņu kondrontācija». www.periodika.lv. Padomju Jaunatne, Nr.52, 1985-03-14. Skatīts: 2023-12-09.
  9. ↑ «Sirds sāp, sirds neaizmirst». www.periodika.lv. Literatūra un Māksla, Nr.4. 1969-01-25. Skatīts: 2023-12-09.
  10. ↑ «Emma Feldmane». www.periodika.lv. Cīņa, Nr.21. 1969-01-24. Skatīts: 2023-12-09.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=PSRS_Literatūras_fonda_Latvijas_nodaļa&oldid=3966691"