Pīters Press Maravičs (angļu: Peter "Pistol Pete" Press Maravich; dzimis 1947. gada 22. jūnijā, miris 1988. gada 5. janvārī) bija amerikāņu basketbolists, kurš palīdzēja NBA uzplaukt Septiņdesmitajos gados. tiek saukts par vienu no labākajiem Nacionālajā koledžu sporta asociācijā spēlētājiem, kā arī viņam pieder vairāki Nacionālajā koledžu sporta asociācijā rezultatīvu punktu rekordi. Savu slavu ieguvis ar unikālajām piespēlēm un skaistu bumbas pārvaldīšanas prasmi.

Pīts Maravičs
Pete Maravich
Pīts Maravičs
Personas dati
Pīters Press Maravičs
Dzimis 1947. gada 22. jūnijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Alikvipa, Pensilvānija, ASV
Miris 1988. gada 5. janvārī (40 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pasadīna, Kalifornija, ASV
Tautība Amerikānis
Augums 196 cm
Svars 91 kg
Sporta veids basketbols
Pozīcija Uzbrūkošais aizsargs
Profesionāļa
karjera
1970—1980
Iesauka Pistol
Izglītība
Universitāte LSU
NBA drafts
3., pirmajā kārtā, 1970
Drafta klubs Atlantas "Hawks"
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
1970—1974 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Atlantas "Hawks"
1974—1979 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Jūtas "Jazz"
1979—1980 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bostonas "Celtics"
Sasniegumi un apbalvojumi
Basketbola slavas zāle

Bērnība labot šo sadaļu

Pīts Maravičs piedzima mazā Pensilvānijas pilsētā. Viņa vecāki bija serbu izcelsmes. Jau agrā vecumā Maravičs visus pārsteidza ar savām spējām basketbolā. Viņa tēvs, Press Maravičs savulaik bija profesionāls basketbolists un pēc karjeras beigām pievērsās trenera darbam. Press iemācīja dēlam visus basketbola pamatus un Pīts ar neticamu entuziasmu, stundām ilgi trenējās. Viņam bija labi panākumi spēlējot vidusskolā un pēcāk viņa tēvs piedāvāja spēlēt Luiziānas štata universitātē. Maravičs vecākais bija šīs universitātes basketbola komandas treneris. Dēls piekrita spēlēt tēva vadītajā komandā un karjera koledžu basketbolā viņam izvērtās neticami spoža.

Koledža labot šo sadaļu

Jau savā pirmajā spēlē Maravičs guva 50 punktus, izcīnīja 14 atlēkušās bumbas un atdeva 11 rezultatīvas piespēles. Tas bija sākums spožai karjerai koledžu basketbolā. Maravičs aizvien ir Nacionālajā koledžu sporta asociācijā rekordists gūtajos punktos un vēl vairākos citos rādītājos. Maravičs savā pēdējā sezona lauza Oskara Robertsona punktu rekordu, kā arī viņš ar Oskara Robertsonu ir vienīgi kas ir bijuši trīs sezonas pēc kārtas rezultatīvākie spēlētāji koledžu basketbolā. Triju sezonu laikā, viņš guva 3667 punktus, vidēji 44,2 punktus spēlē. Šis rekords liekas vēl neticamāks, ja tiek ņemti vērā faktori, ka laikā, kad Maravičs spēlēja, Nacionālajā koledžu sporta asociācijā vēl nebija ieviesta trīspunktu metiena līnija (bijušais Luiziānas štata universitātes treneris Deils Brauns, izskaitļoja, ka Maravičs vidēji spēlē realizēja ap 13 tālmetieniem, kas būtu viņam devis vidēji 57 punktus viņa koledžas karjerā, pēc mūsdienu noteikumiem). Otrkārt, Maraviča pirmā sezona Luiziānā nemaz netika iekļauta kopējā statistikā pēc tā laika noteikumiem.

NBA labot šo sadaļu

Atlantas "Hawks" labot šo sadaļu

Maravičs tika draftēts 1970. gadā ar trešo numuru, pirmajā kārtā. Viņu izvēlējās Atlantas "Hawks" komanda, kuras krāsas Maravičs pārstāvēja 4 sezonas. Jau savā pirmajā sezonā, viņam tika piedāvāts 1.9 miljonus ASV dolārus vērts līgums, kas tolaik bija dārgākais līgā. Aizsargam nevajadzēja daudz laika, lai iejustos NBA un jau savā pirmajā sezonā, viņš vidēji guva 23.2 punktus, izcīnīja 3.7 atlēkušās bumbas un atdeva 4.4 rezultatīvas piespēles. Fani ātri vien iemīlēja viņu un viņa neparedzamo spēles manieri. Maravičs nereti izcēlās ar elegantām piespēlēm, kuras līdz šim bija redzētas visai reti. Pāris sezonas, viņš bija arī viens no labākajiem piespēļu dalītājiem NBA. 1972./1973. gada sezonā Maravičš vidēji atdeva 6.9 rezultatīvas piespēles. Piespēļu dalīšana gan nebija vienīgais trumpis spēlētāja arsenālā. Viņš bija lielisks snaiperis un pretinieku aizsardzību spēja terorizēt gan ar metieniem no distances, gan arī ar caurgājieniem, kurus viņš visai veikli mācēja noslēgt. Tomēr viņš saņēma daudz kritikas, jo daudzi uzskatija, ka viņš bija pārāk sautīgs, meta pārāk daudz un basketbolu spēlēja kā individuālu spēli, nevis komandas. Radās nesaskaņas ar komandas biedriem un komandas vadību. Pīts arī sāka aizrauties ar alkoholiskajiem dzērieniem, kas lika "Hawks" aizdomāties par maiņu beidzoties 1973.—1974. gada NBA sezonai.

Ņuorleānas "Jazz" labot šo sadaļu

Pēc 1973.—1974. gada sezonas, Atlantas "Hawks" komanda nolēma aizmainīt talantīgo aizsargu. Maravičs nokļuva tikko izveidotajā Ņuorleānas "Jazz" komandā, kurā viņš kļuva par spilgtu zvaigzni visā pilsētā. 1976.—1977. gada NBA sezona Maravičam izvērtās par rezultatīvāko viņa NBA karjerā. Viņš vidēji guva 31,1 punktus, izcīnīja 5,1 atlēkušās bumbas un atdeva 5,4 rezultatīvas piespēles. Šajā sezonā viņš sasniedza arī savu rezultativitātes rekordu vienā spēlē. Spēlējot pret Ņujorkas "Knicks" komandu, Maravičam izdevās gūt 68 punktus spēlējot pret iespējams visu laiku labāko perimetra aizsardzības spēlētāju Voltu Freizeru. Viņš bija regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs un arī viens no galvenajiem pretendentiem uz MVP balvu. Likās, ka labākās sezonas būs vēl priekšā. Maravičs bija 29 gadus vecs un sniegums varēja aizvien uzlaboties, tomēr nākamajā sezonā viņš guva kājas traumu, kas arī pamazām veicināja spēlētāja norietu. Pirms 1978.—1979. sezonas komanda no Ņuorleānas pārcēlās uz Jūtu. Komanda atteicās no Maraviča sezonas vidū.

Bostonas "Celtics" labot šo sadaļu

Traumu nomocītais spēlētājs vēl paspēja nospēlēt pēdējās 26 spēles Bostonas "Celtics" rindās, kopā ar leģendāro Leriju Bērdu. Bostonas "Celtics" klubā viņš cerēja iegūt to, kas viņam ir pietrūcis visus šos gadus — NBA čempiontitulu. Tomēr viņam pietrūka mazlietiņ piekāpjoties Džūljusa Īrvinga Filadelfijas "76ers". Sezonai beidzoties, 32 gadus vecais aizsargs paziņoja par karjeras beigām. Pēdējā sezonā viņš aizvadīja vien 43 spēles, vidēji gūstot 13,7 punktus.

Dzīve pēc basketbola labot šo sadaļu

Pēc basketbolista karjeras beigām, Maravičs centās atrast savu dzīves jēgu. Viņš pievērsās gan jogai, gan Hinduismam. Pēcāk, viņš pievērsās arī ufoloģijai un interesējās par nezināmajiem lidojošajiem objektiem. Beigu beigās, Maravičs sev atklāja kristietību un izteicās: "Es vēlētos, lai mani atceras kā kristieti, kā personu, kas kalpo Viņam, nevis kā basketbolistu." 1988. gada 5. janvārī Pīts Maravičs piedzīvoja infarktu un nomira basketbola laukumā. Mazāk kā minūti pirms savas nāves, leģendārais basketbolists teica: "Es jūtos lieliski..." Vēlāk atklājās, ka Maravičs bija piedzimis ar sirds defektu, lielākā daļa cilvēki ar šo defektu nomirst, nesasniedzot 20 gadus. 25 gadu vecumā kādā intervijā Maravičs teica kādam reportierim: "Es nevēlos nospēlēt 10 gadus NBA un pēc tam nomirt no infarkta 40 gadu vecumā."

Daudzi spēlētāji ir uzskatījuši Maraviču par savu elku, tai skaitā Maģiskais Džonsons, Džeisons Kids, Stīvs Nešs un Rikijs Ruvio.