Pīrss Bols
Pīrss Bols (vācu: Piers Bohl; 1865. gada 23. oktobris — 1921. gada 25. decembris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas matemātiķis, Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Universitātes profesors. Strādājis diferenciālvienādojumu, topoloģijas un kvaziperiodisko funkciju laukā. Veicis vairākus oriģinālus atklājumus, kas tomēr lielā mērā palikuši mazpazīstami.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimis tirgotāja ģimenē Valkā. Mācījās Vīlandes ģimnāzijā. No 1884. līdz 1887. gadam studēja Tērbatas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, saņēma zelta medaļu par darbu "Invariantu teorija lineārajos diferenciālvienādojumos". Maģistra grādu viņš aizstāvēja 1893. gadā par kvaziperiodiskajām funkcijām, kas bija pasaulē pirmais darbs šajā jomā. 1900. gadā Tērbatas Universitātē aizstāvēja doktora grādu par topoloģiskajām metodēm diferenciālvienādojumu sistēmās.
Jau no 1895. gada strādāja Rīgas Politehniskajā institūtā, 1900. gadā ievēlēts par profesoru. Kopā ar institūtu 1914. gadā evakuējās uz Maskavu. 1918. gadā atgriezās Rīgā, sāka vadīt katedru Latvijas Universitātē.
Pāragri miris no smadzeņu triekas 56 gadu vecumā.
Piemiņa labot šo sadaļu
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts 1998. gada 22. septembrī dibināja "LZA Pīrsa Bola balvu matemātikā".
Rīgas variants labot šo sadaļu
Bols bija viens no vadošajiem Rīgas šahistiem un Rīgas varianta (Spāņu atklātne) idejas autors.
Galvenie darbi labot šo sadaļu
- 1893: Über die Darstellung von Functionen einer Variabeln durch trigonometrische Reichen mit mehreren eines Variabeln proportionalen Argumenten (maģistra darbs Tērbatas Universitātē),
- 1904: Über die Bewegung eines mechanischen Systems in die Nähe einer Gleichgewichtslage (J. reine, angew. Math. 127 (1904), 179-276)
- 1906: Über ein Dreikörperproblem (Z. Math. Phys. 54 (1906), 381-418)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Pīrsa Bola biogrāfija
- Aleksandrs Šostaks par Pīrsu Bolu
- Pīrsu Bolu pieminot "Zvaigžņotā Debess"