Olīveļļa ir augu eļļa, ko iegūst no olīvkoka Olea europaea augļiem (olīvām). Olīveļļu iegūst kā no šo augļu mīkstuma, tā arī no sēklām. Ķīmiski olīveļļa ir dažādu taukskābju triglicerīdu maisījums, kurā dominē oleīnskābes esteri (virs 80%). Olīveļļā, salīdzinot ar citām eļļām, ir samērā maz E vitamīna.[1]

Dažādas nerafinētās olīveļļas

Lai arī olīveļļa mēdz būt dārgāka, nekā citas izplatītās eļļas, piemēram, saulespuķu eļļa, tās uzturvērtība ir jūtami mazāka, jo tajā ir daudz mazāk neaizstājamās polinepiesātinātās linolēnskābes. Tomēr niecīgā piesātināto tauku satura un izteiktākās garšas dēļ olīveļļa ļoti bieži tiek izmantota uzturā. Ir daudz dažādu olīveļļas veidu, kas pamatā iedalās nerafinētajā olīveļļā (extra virgin vai virgin) un rafinētajā olīveļļā. Nerafinētajai eļļai ir labāka garša un aromāts, to ieteicams lietot salātiem. Rafinētā eļļa (extra light u.c.) ir piemērotāka cepšanai. Mazvērtīgāka, taču tāpat lietojama uzturā ir eļļa (pomace), ko iegūst no olīvu pārpalikumiem (miziņām, kauliņiem), ekstrahējot ar heksānu. Atsevišķi izdala tehniskām vajadzībām paredzēto eļļu (lampante oil), ko nevar lietot uzturā.

Neskaitot kulināriju, olīveļļu lieto arī kosmetoloģijā, higiēnas vajadzībām, ziepju ražošanā. Agrāk tika izmantota telpu apgaismošanai.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 221. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.