Okolištes senvieta
Okolište ir neolīta laika apmetne, kas atrodas Visoko pašvaldībā, Bosnijā un Hercegovinā. Senvieta ir atzīta par Bosnijas un Hercegovinas nacionālo pieminekli.[1] Tā ir lielākā zināmā Butmiras kultūras senvieta. Izrakumos ir identificētas vismaz deviņas apmetnes vēstures fāzes.[2]
| Okolištes senvieta | |
|---|---|
| Arheološko područje Okolište | |
.jpg) Okolištes neolīta apmetnes rekonstrukcija laikā ap 5200. g. p.m.ē. | |
  Okolištes senvieta | |
| Atrašanās vieta |
 Bosnija un Hercegovina, Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Zenicas-Dobojas kantons, Visoko |
| Koordinātas | 44°02′01″N 18°08′34″E / 44.03361°N 18.14278°EKoordinātas: 44°02′01″N 18°08′34″E / 44.03361°N 18.14278°E |
| Veids | Neolīta apmetne |
| Platība | 7 ha |
| Vēsture | |
| Dibināšana | ap 5200. gadu p.m.ē. |
| Pamešana | ap 4500. gadu p.m.ē. |
| Kultūras | Butmiras |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | 2002-2008 |
Atrašanās vieta labot šo sadaļu
Visoko ieplaka atrodas 40 km uz ziemeļrietumiem no Sarajevas. Ieplaku šķērso Bosnas upe, un tā atrodas 400—410 m virs jūras līmeņa. Ieplaku ieskauj miocēna kalni līdz 1000 m augstumā.[3] Visoko ieplakā pēc apsekojumiem un agrākiem izrakumiem ir zināmas aptuveni 15 vidējā un vēlā neolīta vietnes.
Senvieta atrodas starp Radinoviču un Okolištes ciemiem, apmēram 6 km uz ziemeļrietumiem no Visoko pilsētiņas. Bosnas un netālās Neretvas upju ielejās pavisam ir 36 Butmiras kultūras vietas. Lielākā apdzīvotā senvieta Sarajevas ieplakā bijusi Butmirā, savukārt lielākā Visoko ieplakas apdzīvotā senvieta ir Okolištē 7,5 hektāru platībā. Citas zināmās Butmiras kultūras apmetnes nepārsniedz 3,5 hektārus, kas licis arheologiem domāt, ka šai apmetnei varētu būt bijusi hierarhiski augstāka loma.[3]
Visoko ieplaka kopā ar blakus esošo Kakaņu bija Vidusbosnijas neolīta apmetņu kodols. Šajā apgabalā bija ievērojami audzis to apmetņu skaits un kopējā platība, kas datētas ar aptuveni 5200. gadu pirms mūsu ēras vai agrāk.[4]
1 km attālumā atrodas vēl viena arheoloģiskā vieta Doņe Moštre, kurā bez neolīta kultūras ir arī artefakti no Vučedolas vara laikmeta kultūras perioda.
Pētījumi labot šo sadaļu
Lauka darbi Okolištes senvietā, kas atrodas Visoko ieplakas ziemeļu daļā, tika veikti vairākos piegājienos no 2002. līdz 2008. gadam. Aptuveni 7 hektāru lielās platības dēļ šī apdzīvotā vieta tiek klasificēta kā Visoko centrālā vieta, lai gan baseinā ir vairākas citas neolīta vietas, piemēram, Doņe Moštre un Arnautoviči.
Pētījumus veica sadarbībā ar Vācijas Arheoloģijas institūtu Frankfurtē, Bambergas un Ķīles Universitāti un Sarajevas Nacionālo muzeju.[3] Ģeomagnētiskā izpēte parāda lielu aizsarggrāvju skaitu un skaidri redzamu 54 māju struktūru. To garums svārstās no 12 līdz 13 m, bet platums no 6 līdz 8 m. Detalizēti mērījumi atsevišķās mājās ir identificējuši sienas, vairākas istabu telpas un divas krāsnis katrā mājā, kas lielā mērā sakrīt ar objektiem, kas zināmi neolīta apmetnē Obre II. Apdzīvotības slāņa biezums svārstās no 1 līdz 3 metriem.[3]
Izrakumu laikā kopumā tika atsegtas 7 mājas. Dažās mājās atradās krāšņu paliekas, kamīni, liels skaits darbnīcu, rotājumu un akmens instrumentu izgatavošanas darbnīcas, liels skaits dažādu bedru. Lielāko daļu atrasto arheoloģisko materiālu veido keramika. Keramikas podi ar ornamentu un formu saturu pieder Butmiras II fāzei un Butmiras III apakšējai fāzei (Hvara-Lisičiči), kas datēta ar 4800. un 4700. gadu p.m.ē.
Izrakumu un ģeomagnētiskās izpētes rezultāti ļauj novērtēt Okolištes māju skaitu un iedzīvotāju skaitu.[3] Tiek lēsts, ka apmetnes agrākajā posmā vienlaikus pastāvēja 200 mājas. Pieņemot, ka katra mājsaimniecība sastāvēja no aptuveni pieciem indivīdiem, iedzīvotāju skaitu var lēst ap 1000. Visoko ieplakā pavisam tolaik varētu dzīvot aptuveni 3500 cilvēku, kas atbilst iedzīvotāju blīvumam 32 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.[5]
Pārtikas ražošana vēlā neolīta Visoko baseinā un tā apkārtnē balstījās uz lauksaimniecības un lopkopības kombināciju, bet medībām bija mazāka nozīme. Liellopiem bija liela nozīme neolīta populācijā Visoko baseinā. Lauksaimniecība Okolištē balstījās uz graudu audzēšanu, kurā dominēja divgraudu un viengrauda kvieši, kā arī mieži un prosa.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Komisija za očuvanje nacionalnih spomenika». old.kons.gov.ba. Skatīts: 2023-05-25.
- ↑ Marc, Vander Linden; Pandžić, Ivana; Orton, David. "New radiocarbon dates for the Neolithic periodin Bosnia & Herzegovina" Arhivēts 2020. gada 19. martā, Wayback Machine vietnē. (PDF). Godišnjak. 43: 7—11.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Aegean and Balkan Prehistory». www.aegeobalkanprehistory.net. Skatīts: 2023-05-25.
- ↑ Hofmann, Robert. "The Bosnian Evidence: The New Late Neolithic and Early Copper-Age Chronology and Changing Settlement Patterns". S. Hansen, P. Raczky, A. Anders, A. Reingruber (Eds.), Neolithic and Copper Age between Carpathians and the Aegean Sea. Chronologies and Technologies from the 6th to the 4th Millenium BCE. International Workshop Budapest 2012.
- ↑ Manuel Fernández-Götz, Dirk Krausse. Eurasia at the Dawn of History: Urbanization and Social Change. Cambridge University Press, 2016. ISBN 978-1-107-14740-9.