Novuss

Novuss ir biljardam līdzīga spēle, ko spēlē uz speciāliem novusa galdiem, ar kiju izdarot sitienus pa ripveida koka kauliņiem, kuru vidū ir caurums. Spēlei nepieciešams līdzens koka galds kvadrāta formā ar barjeru. Iekšējās (spēlējamās) virsmas izmēri ir 1x1 metrs ar apaļiem caurumiem visos stūros.

Novusu daži avoti uzskata par latviešu nacionālo sporta veidu.^[1] Novusa galda izmēri, spēles nosaukums un spēlēšanas noteikumi radīti Latvijā, kur uz novusa galdiem tiek spēlēts jau kopš 1927. gada. Spēles noteikumi izstrādāti 1930. gadu sākumā. 1932. gada 15. — 17. aprīlī norisinājušās arī pirmās Latvijas novusa meistarsacīkstes.

Vēsture labot šo sadaļu

Novusa galds

Nostāsti apgalvo, ka kaut kas novusam līdzīgs spēlēts uz kuģiem 19. gadsimta beigās, jo jūrnieki brīvajos brīžos uz kuģiem, kas atradās jūrā un pat mierīgā jūrā šūpojās, nevarēja spēlēt biljardu.^[2]

1920. gadu beigās Latvijā parādījās novusa galdiem līdzīgi spēles galdi. Kāds kuģu namdaris no akciju sabiedrības „Faulbaums” pēc biljarda galda līdzības izgatavojis vienu no pirmajiem novusa galdiem Latvijā. Ap 1927. gadu tas sāka izplatīties ostas pilsētās — Ventspilī, Liepājā un Rīgā. Arī spēles nosaukums — novuss norāda uz tās salīdzinoši nelielo vecumu. Tai pašā laikā tas izplatījās Tallinā, kur sākotnēji spēlēja uz 80x80 cm galdiņiem,^[3] un Somijas ostas pilsētā Turku.

Spēles galdi, kas ir līdzīgi novusa galdiem, esot bijuši arī Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Polijā, un citur. Tādēļ pastāv iespēja, ka līdzīgi galdi parādījās Latvijā dažādās vietās vienlaicīgi, par ko norāda ziņas, kuras sniedz latviešu izcelsmes sporta novusa entuziasti A. Kandrovičs un P. Tjutenikovs. Ziemeļamerikas latviešu novusa savienības vadītājs — Aleksandrs Kandrovičs grāmatā „Novuss” min, ka spēles koncepciju, iespējams, ieviesis Levenšteins no Igaunijas.^[4]

Pēc ziņām, kas atrodamas Latvijas Nacionālās Bibliotēkas arhīvos, tā laika Latvijas sporta laikrakstā „Sporta Pasaule” pieminēts, ka galda ieviesējs Latvijā ir rīdzinieks Malkins, kurš pēc tam pārcēlies dzīvot pa daļai Igaunijā, pa daļai Lietuvā.^{[nepieciešama atsauce]}

Novusam salīdzinošā lētuma un mazo prasību pret vidi dēļ bija vieglāk izplatīties nekā biljardam. Novuss bieži tiek saukts par "biljardu trūcīgajiem", tomēr paši novusisti pret to iebilst, norādot uz abu spēļu būtiskām atšķirībām.^[2]

1932. gada novembrī Rīgā tika izdota brošūra ar novusa spēles noteikumiem, kurus sastādījis rīdzinieks P. Tjuteņikovs. Tur minēts, ka miniatūrbiljarda spēle uz novusa galdiem jau vairāk kā piecus gadus tiek spēlēta Latvijā ar lielu piekrišanu.

Oficiālas novusa sacīkstes Latvijā notika jau kopš 1930. gada un tās Rīgā un Jelgavā organizēja „Latvijas Valsts Karoga Apvienība”.

Pirmajās Latvijas meistarsacīkstēs 1932. gada aprīlī uzvarēja Alberts Ramiņš, kurš piedalījies arī 1931. gada meistarsacīkstēs Jelgavā.

Igaunijā attīstījās līdzīga spēle uz savādāka galda (108x108 cm), ko sauc par „Koroona” galdu. Tomēr Latvijā novuss attīstījās daudz straujāk, nekā Igaunijā, Lietuvā, un citur. Tjutenikovs savā brošūrā atzīmē, ka novusa galda konfigurācija un izmēri ir daudzu praktisku mēģinājumu rezultāts.

Sevišķi iecienīta spēle uz novusa galdiem bija strādnieku vidū. To veicināja arī ciešie sakari starp Baltijas valstu sportistiem.

Līdz 1940. gadam un Otrajam pasaules karam Latvijā norisinājās ļoti daudzas individuālās un komandu meistarsacīkstes novusā. Rīgas un Tallinas universitātēs, kā arī lielākos uzņēmumos bija novusa/koronas sekcijas.^[3]

Pēc kara novuss pamazām atgriezās Latvijā un 1963. gada 6. decembrī tika nodibināta Latvijas Novusa federācija, par vadītāju ievēlot Jāni Piebalgu.^[2] Sākot ar 1964. gadu tika organizēti Latvijas individuālie čempionāti un ar 1966. gadu komandu čempionāti. 1980. gadu vidu Latvijā, pēc republikas FKSK uzskaites datiem, ar novusu nodarbojās vairāk kā 55 000 novusistu.^[2] Notika daudz novusa turnīru, kausu izcīņas un pilsētu sacensības. Kopš 1971. gada sāka piešķirt sporta meistara titulus novusā.^[3]

Ārpus Latvijas 1973. gadā Čikāgā (ASV) tika dibināta jaunu novusa organizācija „Ziemeļu Amērikas latviešu novusa savienība” (vadītājs Aleksandrs Kandrovičs). Katru gadu Toronto (Kanādā) notika ASV un Kanādas vienību sacensības.

2003. gadā Latvijā notika pirmais Eiropas čempionāts.^[3]

2008. gadā Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā sešas valstis — Latvija, Igaunija, Vācija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina — nodibināja Starptautisko Novusa organizāciju (FINSO), par kuras prezidentu kļuva Juris Kiriks.^[2] Par FINSO mītnes vietu kļuva Ķelne Vācijā.

Mūsdienās novusu spēlē arī ASV, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Anglijā, Gruzijā, Vācijā, Izraēlā, Somijā.

Vācijā labdarības organizācijas „Kindergesundheit-grenzenlos-Fonds” dibinātāji nolēma ne tikai iekļaut novusu 1. Baltijas bērnu olimpiādes programmā, kura norisinājās 2006 gadā Ķelnē, bet organizēja arī Vācijā pirmo starptautisko novusa turnīru.

2022. gadā pēc Krievijas atklāta iebrukuma Ukrainā FINSO aizliedza rikot tās pasākumus Krievijā un Baltkrievijā, bet šo valstu sportistiem atļaujot piedalīties sacensībās tikai neitrālā statusā.^[5] Pie tam FINSO vietnes pamatvaloda paliek krievu.^[3]

Notiek Pasaules kausa sacensības, kuru posmi 2023. gadā notika Latvijā (2), ASV, Igaunijā (2), Polijā, Vācijā (aizvietoja Somiju), Lielbritānijā.^[6] Gada beigās notika 16 reitingā visaugstāko spēlētāju turnīrs, kurā piedalījās 11 spēlētāji no Latvijas un 5 no Igaunijas.^[7]

Līdzīgas spēles labot šo sadaļu

Neskaitot pasaulē pazīstamo biljardu, Indijā un citur pasaulē tiek spēlēts "Carrom King"^[8] — spēle, kurā kijas vietā tiek lietots knipja sitiens, galds ir mazāks (70x70 cm) un daudz labāk slīdošs un kauliņu starta izvietojums var būt daudzveidīgs.^[9] Spēlei ir Interneta versija.^[10] Uzskata, ka šajā spēlē un reģionā meklējami novusa pirmssākumi,^[3] bet labi slīdošos galdiņus palīdzējusi izgatavot Ķīnas pulēšanas tehnika.^[2]