Normālais sadalījums jeb Gausa sadalījums ir viens no nepārtrauktiem varbūtību sadalījumiem. Piemēram, daudzu cilvēku kārtotā eksāmena atzīmes ir sadalītas normāli. Normālajam sadalījumam ir milzīga nozīme statistikā, tāpat tas tiek izmantots dabas zinātnēs un sociālajās zinātnēs, kur reālo gadījuma lielumu sadalījumi nav zināmi.[1][2]

Normālā sadalījuma raksturlīknes
Varbūtību blīvuma funkcija (sarkanā līkne ir standartizētajam normālajam sadalījumam)
Varbūtību sadalījuma funkcija (sarkanā līkne ir standartizētajam normālajam sadalījumam)

Normālais sadalījums ir ļoti noderīgs centrālo robežteorēmu dēļ, kas apgalvo, ka gadījuma lielumam sadalījums ir tuvs normālajam sadalījumam, ja tas ir vairāku citu savstarpēji neatkarīgu gadījuma lielumu summa. Normālais sadalījums dažkārt tiek saukts arī par zvanveida līkni, tomēr zvanveida formas sadalījums ir vairākiem sadalījumiem, piemēram, Košī un Stjūdenta.

Normālajam sadalījumam varbūtību blīvuma funkcija ir:

Ja gadījuma lielums ir sadalīts normāli, tad to pieraksta kā . Parametrs μ ir matemātiskā cerība, kas normālajam sadalījumam ir arī moda un mediāna. Parametrs blīvuma funkcijā σ ir standartnovirze, līdz ar to σ 2 ir dispersija. Normālais sadalījums ir simetrisks attiecībā pret matemātisko cerību un ir nenegatīvs visā reālo skaitļu apgabalā.

Ja μ = 0 un σ = 1, tad sadalījums tiek saukts par standartizēto normālo sadalījumu.

Pilnīgi ideāls normālais sadalījums ir iespējams tikai teorētiski. Tādēļ parasti runā par atbilstību tam ar kādu noteiktu varbūtību, kas nozīmē pieļaujamās nobīdes no ideāla. To nosaka pēc asimetrijas un ekscesa koeficienta.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Normal Distribution, Gale Encyclopedia of Psychology
  2. George Casella, Roger L. Berger. Statistical Inference (2nd izd.). Duxbury, 2001. 102. lpp. ISBN 0-534-24312-6.

Ārējās saites labot šo sadaļu