Nebukadnecars II

Nebukadnecars II (valdīja no 605. līdz 562. gadam p.m.ē.) tiek uzskatīts par dižāko Jaunbabilonijas (Haldejas) valdnieku, pazīstams ar pilsētbūvniecību, kuru viņš bija plaši izvērsis savas valdīšanas laikā. Viņa vadībā Babilonijas armija 605. gadā p.m.ē. sakāva Ēģiptes karaspēku Sīrijā.

Babilonas gaisa dārzi

Dzīvesgājums

Dzimis Babilonijas valdnieka Nabopolasāra ģimenē. Ieņēmis Babilonijas troni pēc tēva nāves 605. gadā p.m.ē., Nebukadnecars II nākamo astoņu gadu laikā vadīja militāras kampaņas pret Ēģipti mūsdienu Sīrijā un Palestīnā. Vairākkārt viņam nācās karot arī ar arābu ciltīm. Šajā laikā Babilonija sasniedza savas varenības augstāko punktu. Nostiprinājis savu varu un kontroli pār plašiem Tuvo Austrumu reģioniem, Nebukadnecars II uzsāka plašu celtniecības programmu, pārbūvējot un būvējot jaunus tempļus, monumentus un citas sabiedriskas celtnes. Vēsturē iegājis viens no septiņiem pasaules brīnumiem — Babilonas gaisa dārzi, ko viņš veltījis savai mīdiešu sievai Amitijai (Amyitis).

Miris 562. gadā p.m.ē., atstājot troni savam dēlam Amelam-Mardukam (Amel-Marduk). Taču pēc viņa nāves sākās Babilonijas noriets, līdz 539. gadā p.m.ē. tās armiju sakāva persieši sava valdnieka Kīra Lielā vadībā. Nākamajos gados Babilonija pilnībā tika pakļauta Persijai.

Nebukadnecara II pilis

Izrakumos atrastas divu Nebukadnecara II piļu drupas. Pilis celtas uz mākslīgām platformām, piļu telpas grupējas ap atklātiem pagalmiem. Vienā no pilīm troņa zāles fasāde bija apšūta ar glazētiem ķieģeļiem, kur uz tumša fona attēlotas daudzas slaidas, zeltaini dzeltenas kolonas ar saritinātām kapiteļu volūtām, starp kurām karājās lotosu vītnes. Augstāk stiepās frīze, ko veidoja baltas un dzeltenas palmetes un tirkīzzili rombi. Vispār radās iespaids, ka fasāde ir viegls iežogs, ko apvij ziedi. Tā izskatījās ļoti skaista, jo bija sakomponētas zilā, gaišzilā, dzeltenā, baltā un melnā krāsa un viss noklāts ar mirdzošu, caurspīdīgu glazūru. Otrajā — vasaras pilī bija ierīkoti slavenie «gaisa dārzi», t.i., zaļumu stādījumi uz mākslīgām terasēm, ko balstīja velves. No Eifratas pa kanāliem, akām un citām ierīcēm plūda ūdens šo stādījumu laistīšanai.