Nīcgales pagasts
Nīcgales pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Latgales daļā. Robežojas ar sava novada Dvietes, Kalupes un Līksnas pagastiem, Līvānu novada Jersikas pagastu, Preiļu novada Rožkalnu pagastu, kā arī pa Daugavu ar Jēkabpils novada Dunavas pagastu.
| Nīcgales pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Augšdaugavas novads |
| Centrs: | Nīcgale |
| Kopējā platība:[1] | 96,6 km2 |
| • Sauszeme: | 92,8 km2 |
| • Ūdens: | 3,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 493 |
| Blīvums (2023): | 5,3 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1936. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Nīcgales pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā - 107 m vjl. Nīcgales pagastā atrodas Latvijas lielākais dižakmens - Nīcgales Lielais (baltais) akmens.
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Daugava, Joņupe, Šaušupe un Kozupe
Ezeri labot šo sadaļu
Kalnišku ezers (3,7 ha)
Purvi labot šo sadaļu
Neicgaļa purvs (962 ha)
Vēsture labot šo sadaļu
Pēc 1920. gada agrārās reformas Nīcgales muižu sadalīja 241 jaunsaimniecībā 2668 ha kopplatībā. [4]
Daugavpils apriņķa Nīcgales pagasts izveidots 1936. gadā, teritoriju atdalot no Līksnas pagasta. Pagasta platība 1936. gadā bija 48,47 km² un tajā dzīvoja 2600 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Nīcgales, Samagala un Tartaku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Daugavpils rajona Nīcgales ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Samagala ciema kolhoza «Daugava» teritoriju, 1954. gadā - likvidēto Līksnas ciemu, 1962. gadā - Jersikas ciema kolhoza «Jāņupe» teritoriju. 1974. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Aužgulānu ciemam, 1977. gadā - Līksnas ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīcgales pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā.
Pieminekļi labot šo sadaļu
Vietējas nozīmes labot šo sadaļu
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Pagastā ir 854 iedzīvotāji (2010), no kuriem 62% ir latvieši, bet 25% - krievi.
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Nīcgale (pagasta centrs), Kalniški, Somugols.
Reliģija labot šo sadaļu
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 12. sējums, 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīcgales pagasts.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |