Nātru raibenis
Nātru raibenis jeb parastais nātru raibenis (Aglais urticae) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga. Tas sastopams Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Eiropu izplatības areāla rietumos un cauri Tuvajiem Austrumiem, Centrālāzijai, Sibīrijai, Ķīnai, Mongolijai austrumu virzienā līdz Korejai un Japānai. Latvijā nātru raibenis ir visbiežāk sastopamais raibeņu dzimtas tauriņš.[1] Nātru raibeņi sastopami praktiski jebkur, pilsētas dārzus un parkus ieskaitot, tomēr tas biežāk novērojams mežmalās, pļavās un citās lauku ainavās. Tos bieži var novērot barojamies ar dažādu ziedu nektāru.[2]
| Nātru raibenis Aglais urticae (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
| Dzimta | Raibeņu dzimta (Nymphalidae) |
| Cilts | Raibeņu cilts (Nymphalini) |
| Ģints | Nātru raibeņi (Aglais) |
| Suga | Nātru raibenis (Aglais urticae) |
| Sinonīmi | |
| |
 Nātru raibenis Vikikrātuvē | |
Morfoloģija labot šo sadaļu
Nātru raibenis ir vidēji liels tauriņš, kura spārnu virspuses ir ļoti košas un krāsainas, bet ir apakšpuses kā visiem raibeņiem slēpjoši neuzkrītošas. Tā spārnu plētums ir 45—62 mm.[3] Priekšspārni no virspuses ir oranžsarkani ar samērā platu, dekoratīvu dzeltenmelnu joslu uz priekšējās malas, mijoties melnam un dzeltenam laukumam, bet spārna galā dzeltenā laukuma vietā ir balts. Spārna centrā divi nelieli melni un viens liels dzeltenmelns lāsums. Aizmugurējiem spārniem pamatlaukums divkrāsains: melns ar platu oranžu ārējo malu, uz tā viens dzeltens lāsums. Gar visu četru spārnu ārējām malām nātru raibenim ir melna josla, uz kuras virknējas gaiši zili trīsstūrveida raibumi.[2] Aizmugurējiem spārniem bazālā puse divkrāsaina — tumši brūna, gandrīz melna ar gaišu ārējo malu,[4] priekšējo spārnu apakšpuses ir gaiši brūnas.[2]
Ekoloģija labot šo sadaļu
Eiropā nātru raibenis sastopams atklātās ainavās un mežmalās. Tas ir viens no biežākiem viesiem pilsētas dārzos un parkos, kur tos vilina Sorbaria, Buddleia.[5] Nātru raibenim sezonā attīstās viena paaudze, bet siltās vasarās var attīstīties arī divas paaudzes. Jaunie tauriņi parasti izlido jūnija beigās vai jūlija sākumā, bet otrā paaudze septembra sākumā. Nātru raibeņi lido līdz vēlam rudenim un, kad kļūst vēss, tie tumšās, vēsās vietās dodas pārziemot. Tās var būt neapkurinātas ēkas, pagrabi, malkas šķūņi, alas, koku dobumi un citas līdzīgas vietas. Pavasarī līdz ar pirmajām siltajām dienām tie kļūst aktīvi un ir vieni no pirmajiem tauriņiem, kas izlido. Parasti nātru raibeņus var sākt novērot no aprīļa sākuma vai vidus līdz maija beigām. Tad paaudzes nomainās. Kāpurus uz augiem var novērot no maija līdz augustam. To iekūņošanās sākas jūnija sākumā.[2]
Kāpuri attīstās un barojas praktiski tikai uz lielās nātres (Urtica dioica) lapām. Kā alternatīvu augu varētu pieminēt parasto apini (Humulus lupulus).[2]
Galerija labot šo sadaļu
-
-
-
-
-
-
Kūniņa
.jpg)
.jpg)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Raibeņi (Nympahalidae)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Dabas dati: Nātru raibenis
- ↑ Small Tortoiseshell
- ↑ Glassberg, Jeffrey (1999). Butterflies through binoculars: the east. New York: Oxford University Press. ISBN 0-19-510668-7
- ↑ Gochfeld, Michael & Burger, Joanna (1997). Butterflies of New Yersey: a guide to their status, distribution, conservation, and appreciation. United States of America: British Cataloging-in-Publishing. ISBN 0-8135-2355-9
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nātru raibenis |
- Redzēt: Nātru raibenis
- Dabas foto: Nātru raibenis
- Butterflies of Britain & Europe: Small Tortoiseshell Arhivēts 2014. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē.