Mutvārdu tradīcija

Mutvārdu tradīcija ir tautas, novada vai ļaužu grupas kultūras mantojuma sastāvdaļa, kuru veido no paaudzes uz paaudzi nodotais mantojums. Mutvārdu vai orālo tradīciju veido ticējumi, reliģiski vai mitoloģiski stāsti, tautas dziesmas (dainas) pasakas, anekdotes u.c. 20.gs. uzsākta intensīva dažādu vēl mutvārdu vidē dzīvojošu tautu un cilšu kultūru pētniecība. Pazīstamākie pētnieki Milmans Perijs (Milman Parry), Alberts Lords (Albert Lord) un Valters Ongs (Walther J.Ong). Apkopotie dati norāda uz vairākām mutvārdu tradīcijas pazīmēm.

Mutvārdu tradīcija un Bībele

Senākās Bībeles, gan Vecās Derības, gan Jaunās Derības tapšanas liecības ir jaunākas par faktoloģiski apstiprināmiem faktiem, tādēļ starpība starp senākajiem dokumentiem un iespējamo oriģinālu izcelsmi, vai pat pirms tās, tiek pierkastīta mutvārdu tradīcijai. Atkarībā no dažādām teorijām un pētnieku grupu uzskata Vecās Derības mutvārdu tradīcija tiek rēķināta no vairākiem gadu simtiem līdz pat gandrīz tūkstoš gadiem (ap 1400 - 600 pirms Kristus). Jaunās Derības mutvārdu tradīcija tiek pieļauta laikā kopš Jēzus zemes dzīves un kalpošanas kulminācijas (Debesbraukšanas) līdz Jaunās Derības grāmatu pierakstīšanai.