Modra (pilsēta)
Modra (slovāku: Modra) ir pilsēta Slovākijas rietumos, Pezinokas apriņķī. Atrodas Mazo Karpatu kalnu piekājē. Sens vīnkopības un podniecības centrs. Pilsētas pievārtē atrodas Modras observatorija.
Modra | ||
---|---|---|
Modra | ||
Augšējie vārti | ||
| ||
Koordinātas: 48°20′02″N 17°18′25″E / 48.33389°N 17.30694°EKoordinātas: 48°20′02″N 17°18′25″E / 48.33389°N 17.30694°E | ||
Valsts | Slovākija | |
Apgabals | Bratislavas apgabals | |
Apriņķis | Pezinokas apriņķis | |
Rakstos | 1158 | |
Pilsētas tiesības | 1361 | |
Platība | ||
• Kopējā | 49,62 km2 | |
Augstums | 175 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 9 346 | |
• blīvums | 180/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
Modra Vikikrātuvē |
Vēsture labot šo sadaļu
Modra rakstos pirmoreiz minēta 1158. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Modra līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Modora (Modor). Pēc 1241. gada mongoļu iebrukuma, Modrā ieplūda vācvalodīgie kolonisti. 1321. gadā rakstos pirmoreiz ir pieminēta vīnkopība. 1361. gadā Modra ieguva pilsētas tiesības, no 1607. gada — karaļa brīvpilsēta. No 19. gadsimta Modra attīstījās kā podniecības centrs. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta. 1988. gadā pilsētas ievārtē tika nodibināta Modras observatorija.
Cilvēki labot šo sadaļu
Absolūtais vairākums (98 %) pilsētas iedzīvotāju ir slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (52,6 %), luterāņi (25,77 %), nereliģiozi (15,03 %).
1856. gadā Modrā mira slovāku atmodas darbinieks Ļudovīts Štūrs (Ľudovít Štúr, 1815—1856).
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Modra.
- Modras observatorija