Mobilie aģenti tehnoloģijas pamatideja ir uzdevumu risināšana (tā ir administrēšanas, datu vākšanas utt.) tieši uz lokāla datora, kas samazina līdz minimumam mijiedarbību starp administratoru un sistēmas mezgliem. Šī ir diezgan jauna tehnoloģija, tāpēc arī mobilo aģentu programmēšanas sistēmas būtiski atšķiras pēc realizācijas un arhitektūras. Šis atšķirības kavē ātro mobilo aģentu sistēmas ieviešanu.

Apakš mobiliem aģentiem izprot būtību, kas apvieno datus un kodu, un kas ir spējīga pārvietoties starp atšķirīgām izpildīšanas vidēm. Pateicoties tam mobiliem aģentiem ir virkne dažādu priekšrocību. Piemēram, tie var samazināt tīklu pārraidīšanas noslodzi, decentralizācija, augsta drošība un bojājumpiecietība.

Aģentu īpašības labot šo sadaļu

Dažas no aģentu īpašībām ir atslēgu īpašības — autonomija, mijiedarbība un mobilitāte:

  • Autonomija — aģenti var izpildīt savus uzdevumus bez klienta un citu aģentu tiešas ietekmes.
  • Mijiedarbība — nepieciešamos gadījumos aģenti mijiedarbojas ar citiem aģentiem vai cilvēkiem ar mērķi saņemt vai sniegt nepieciešamo palīdzību risinot uzdevumu.
  • Mobilitāte — spēja pārvietoties starp dažādiem tīkla mezgliem izpildot uzdotu uzdevumu. Tie aģenti kam nav šis īpašības tiek nosaukti par statistiskiem.

Pastāv tāds uzskatts, ka šīs trīs īpašības visiem aģentiem ir obligātas, bet pārējas (piemēram, pielāgojamība, reaktivitāte un spēja apmācīties) nav obligātas.

Mobilo aģentu izmantošana labot šo sadaļu

Uzdevumi, kuros var tikt izmantoti mobilie aģenti labot šo sadaļu

  • mobilie izrēķini (aģentu migrācija var tikt uzturēta ne tikai starp pastāvīgi pieslēgtiem tīklu mezgliem,bet arī starp mobilajām platformām, kas tiek pieslēgti pie pastāvīga tīkla uz kādiem laika sprīdim un iespējams pa kanāliem ar zemu ātrdarbību). Klient pieslēdzās pie pastāvīga tīkla uz īsu laika vienību ar mobilo platformu, nosūta aģentu uzdevuma risināšanai un atslēdzās; pēc tām klients pieslēdzās pie cita tīkla punkta un saņem aģenta darba rezultātu.

Informācijas pārvaldes uzdevumi labot šo sadaļu

  • Informācijas meklēšana. Meklēšanas aģenti satur ziņas par dažādiem informācijas avotiem (iekļaujot informācijas tipu, piekļuves veidu pie šis informācijas, kā arī informāciju par avota drošību un datu precizitāti).
  • Informācijas apstrāde. No visiem datiem, kas atnāk pie klienta, aģenti izvēlas tikai tos datus, kas varētu būt interesanti klientam. Tiek izmantoti kopīgi ar meklēšanas aģentiem, izpildot sākuma meklēšanu, un pēc tam atlasi.
  • Datu monitorings. Paziņo lietotājam par izmaiņām dažādos datu avotos reālajā laikā (piemēram, mobilais aģents pārvietojas uz izskaitļošanas mezgli, uz kura atrodas datu avots. Tas ir efektīvāks nekā izmantot statistisko aģentu, kas aizsūta vaicājumu datu avotam).
  • Universāla piekļuve pie datiem. Aģenti šeit ir, kā starpnieki lai strādātu ar dažādiem datu avotiem, kuriem ir ierīces lai mijiedarboties viens ar otro (piemēram, aģents izveido dažus jaunus aģentus, katrs no kuriem strādā ar savu datu avotu).

Kā aģentu izmantošanas piemēriem varētu būt informācijas meklēšana (datizrace, aģenti kas mijiedarbojas ar datu bāžu serveriem un datu noliktavām), elektroniskā tirdzniecība.