Mindauga dzimta bija pirmā zināmā Lietuvas valdnieku dzimta, kuras piederīgie valdīja Lietuvas zemēs 13. gadsimtā. Dzimta zaudēja savu ietekmi pilsoņu karu laikā pēc karaļa Mindauga nogalināšanas 1263. gadā.

Valdnieku vārdi labot šo sadaļu

Senākais rokraksts, kurā pieminēti Mindauga dzimtas Lietuvas kunigaišu vārdi, ir t.s "Volīnijas metrika".

Volīnijas metrikas izvilkums par Volīnijas kņazu Daniēla Romanoviča un Vasiļko Romanoviča izlīgumu ar lietuviešu valdniekiem 1215. (1219.?) gadā:

"Въ лѣт̑ . [6723 (1215)] Бж҃иимъ повелениемь . прислаша кнѧзи Литовьскии . к великои кнѧгини Романовѣ . и Данилови и Василкови . миръ да(р)юще бѧхоу же имена Литовьскихъ кнѧзеи се старѣшеи . Живинъбоудъ . Давъѧтъ . Довъспроункъ . братъ его Мидогъ . братъ . Довъӕловъ . Виликаилъ . а Жемотьскъıи кнѧз̑ Ерьдивилъ . Въıкъıнтъ. а Роушьковичевъ . Кинтибоуть . Вонибоут̑ . Боутовить.

Вижѣикъ. и сн҃ъ его Вишлии. Китении . Пликосова . а се Боулевичи. Вишимоут̑ егоже оуби Миндого тъ . и женоу его поѧлъ . и братью его побилъ . Едивила. Спроудѣика . а се кнѧзи . из Дѧвол̑твъı . Юдьки . Поукѣикъ. Бикши . Ликиикъ си же вси миръ даша . кн҃зю Данилови . и Василкоу . и бѣ землѧ покоина ."

("[6723 (1215)] gadā Dievs vēlēja, ka Lietuvas kņazi ieradās pie lielkņaza Romāna dēliem Daņilo un Vasiļko mieru slēgt. Lietuvas kņazu vārdi bija: vecākais Živinbuds, Daujots, Dausprungs, viņa brālis Mindaugs, Daujota brālis Viligailis. Bet žemaišu kņazu: Gerdvils, Vikints, bet Ruškaiča dzimtas - Kintibuts, Vembuts, Butauts, Vižeiķis, un viņa dēls Velžis, Kitenis, Pliķa sieva, bet Buļa dzimta - Vismants, kuru nogalēja Mindaugs un viņa sievu atņēma, un viņa brāļus Gelvilu un Sprudeiķi nogalēja. Un šie kņazi no Deltuvas: Juodiķis, Buteiķis, Bikšis, Ligeiķis. Šie visi deva mieru kņazam Daņilo un Vasiļo un zeme bija mierīga.")[1]

Vārdu cilme labot šo sadaļu

Mindauga dzimtas valdniekiem bija raksturīgi salikti vārdi ar sakni "daudz". Piemēram, personvārda Mindaugs otrā daļa "daugs" latviski tulkojama kā "daudz", bet pirmā daļa nozīmē vai nu "miņa" (lietuviešu menąs) vai "pieminēšana" (lietuviešu minimas)[2] , tātad Mindauga vārds latviski varētu būt nozīmējis "atminīgais" vai "daudz minētais" (t.i. "Mindaudzis").

Savukārt Mindauga brāļa Dausprunga vārda pirmā daļa dau(g)- arī nozīmē "daudz", bet otrā daļa -sprungs nozīmē "saspringušais" vai "sprūkošais" (springti, sprunga - bēgt, sprukt)[3].

1219. gadā minētā Mindauga dzimtas kunigaiša personvārds Daujots cēlies no salikteņa dau- (daug) + jot- (joti) [4] (t.i. "Daudzjājējs"), personvārds Daumants no salikteņa dau- (daug) + mant- (mantus) [5] (t.i. "Daudzmantis"), personvārds Daugerūts no salikteņa dau- (daug) + gir- (giria, geras) [6] (t.i. "Daudzlabis").


Priekšteči Mindauga brālis un māsas Mindauga sievas un
svaiņi
Mindauga bērni,
brāļabērni
un māsasdēli
 
            Brāļameita
  precējusies ar Galīcijas-Volīnijas kņazu (karali) Danielu (pirms 1252)
Dausprungs     Vārds nezināms     Tautvils
  pieminēts 1219. gadā Vikinta māsa   Polockas kņazs (1254-1263)
    Gedvīds
  miris 1253. gadā
  Vaišelga
  Vārds nezināms (pirmā sieva)     Lietuvas dižkunigaitis 1264.—1267. gadā
   
  Meita
    precējusies ar Švarnu (ap 1255),
Galīcijas-Volīnijas kņazu, Lietuvas dižkunigaiti (1267—1269)
    Replis
      pieminēts 1261. gadā
      Gerstuks
Mindauga tēvs     Mindaugs     Marta (otrā sieva)     pieminēts 1261. gadā
Daugerūts (?)[7]   dižkunigaitis/karalis 1236.—1263. gadā   bijusi kunigaiša Vismanta sieva; mirusi 1262. gadā
  Ruklis
      nogalināts 1263. gadā
      Rupeiķis
      nogalināts 1263. gadā
    Vārds nezināms (trešā sieva)
  Daumanta sieva, Martas māsa
  Māsa     Vārds nezināms     Lengvīns
    Nalsenes kunigaitis Nalsenes kunigaitis (ap 1242-1260)
  Māsa     Vikints un Erdvils     Tranaitis
  Žemaitijas kunigaiši (pirms 1219-1251) Žemaitijas kunigaitis
Lietuvas un Žemaitijas dižkunigaitis (1263-1264)

Pamatavots: Kiaupa, Zigmantas; Jūratė Kiaupienė, Albinas Kunevičius (2000) [1995]. The History of Lithuania Before 1795 (English ed. ed.). Vilnius: Lithuanian Institute of History. p. 67.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ПОЛНОЕ СОБРАНІЕ РУССКИХЪ ЛЂТОПИСЕЙ Изданное по Высочайшему повелЂнію Императорскою Археографическою Коммиссіею. Томъ второй ИПАТЬЕВСКАЯ ЛЂТОПИСЬ. Изданіе второе. С.-ПЕТЕРБУРГЪ. Типографія М. А. Александрова (Надеждинская, 43). 1908
  2. www.vardai.org
  3. www.vardai.org
  4. www.vardai.org
  5. www.vardai.org
  6. www.vardai.org
  7. Насевіч В. Пытанняў больш, чым адказаў // Беларускі гістарычны агляд. Т. 5. Сш.1(8). Мн., 1998. С. 210—226. Рэцензія: Краўцэвіч А. Стварэнне Вялікага княства Літоўскага. Мн.: Беларуская навука, 1998. 208 с.

Ārējās saites labot šo sadaļu