Migla
Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību. Migla veidojas stabilās gaisa masās, kad nav novērojams vējš vai cita veida gaisa konvekcija un gaiss kļūst piesātināts vai tuvojas šim stāvoklim. Praktiski migla ir aerosols, bet meteoroloģijā to pieskaita hidrometeoriem. Pēc būtības migla ir ļoti zemi slāņmākoņi,[1] kas saskārušies ar zemi.
Ja redzamība ir mazāka par 1 kilometru, tad uzskata, ka ir migla. Ja redzamība ir no viena līdz četriem kilometriem, tad ir dūmaka. Nevajadzētu jaukt šīs dabas parādības ar smogu. Ja dienas laikā ir vismaz vienu reizi konstatēta migla, tad meteoroloģijā to sauc par miglas dienu. Miglas laikā ir apgrūtināta visu veidu transporta kustība.
Miglas veidošanās labot šo sadaļu
Migla rodas stabilās gaisa masās, ūdens tvaikiem pārejot no gāzveida stāvokļa mazos ūdens pilienos jeb kondensējoties. Citiem vārdiem sakot, gaisa temperatūra sasniedz rasas punktu. Migla veidojas, ja starpība starp gaisa temperatūru un rasas punktu nav lielāka par 3 °C.[1] Gadījumi, kad šie lielumi (gaisa temperatūra un rasas punkts) kļūst līdzīgi, ir dažādi, piemēram, aukstās gaisa masas ieplūst noteiktā teritorijā vai strauji pieaug gaisa mitrums.
Migla biežāk rodas virs pilsētām nekā laukos. Tas ir tāpēc, ka pilsētas gaisā ir vairāk higroskopisku produktu, kas veicina ūdens kondensēšanos, piemēram, automobiļu izplūdes gāzes. Migla bieži novērojama arī mežu ielokos vai reljefa pazeminājumos, kur augsne ir mitrāka vai purvaināka.
Miglas veidi labot šo sadaļu
Miglas veidi pēc veidošanās labot šo sadaļu
Izšķir radiācijas miglu un advektīvo miglu.
Radiācijas migla parasti veidojas skaidrās bezvēja naktīs, atdziestot zemes virsai. Gaisā esošie ūdens tvaiki sāk kondensēties un veidot ūdens pilienus. Šo miglu visbiežāk novēro pavasara un rudens periodos zemās vietās, purvos un pļavās.
Advektīvā migla veidojas, siltām un mitrām gaisa masām uzplūstot un atdziestot virs vēsākas zemes virsas vai gaisa. Migla var rasties, arī ūdenim iztvaikojot. Šo miglu parasti novēro rudenī un ziemā, kad aukstais gaiss uzplūst siltākai ūdens virsmai. Migla reizēm veidojas arī siltā gadalaika vakaros pēc stipra lietus.
Temperatūrā zem −20 °C var veidoties ledus migla, kas izskatās līdzīga izkliedētiem dūmiem vai dūmakai.
Miglas veidi pēc redzamības labot šo sadaļu
Atkarībā no redzamības miglu iedala trīs kategorijās:
- plāna migla - redzamība no 500 metriem līdz 1 kilometram;
- vidēja migla - redzamība 50-500 metri;
- bieza migla - redzamība līdz 50 metriem.
Ja redzamība ir no viena līdz četriem kilometriem, to sauc par dūmaku, kuru rada ne tikai ūdens tvaiki, bet arī putekļi, dūmi un tamlīdzīgi piejaukumi. No putekļiem, izplūdes gāzēm vai dūmiem veidojas arī smogs, kas ir miglai līdzīga rakstura parādība.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Migla.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- «Migla». Elektroniska latviešu valodas vārdnīca (epupa.valoda.lv).
 | Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |