Miķelis Pankoks
Miķelis Pankoks (Veckupšu Miķis) (dzimis 1894. gada 1. maijā, miris 1983. gada 8. janvārī) bija latviešu zvejnieks, galdnieks un koktēlnieks - autodidakts.
| Miķelis Pankoks | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1894. gada 1. maijā Jūrmalciema "Veckupšos", Kurzemes guberņa (  Latvija) |
| Miris |
1983. gada 8. janvārī Kūra,  Šveice |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | koktēlniecība |
| Mācījies | autodidakts |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Jūrmalciemā, zvejnieku ģimenē. Pēc atgriešanās dzimtajā ciemā no Latvijas brīvības cīņām un karadienesta, pievērsās koktēlniecībai. Dzīvoja askētiski, vientulībā. No 1925.gada piedalījās izstādēs (pirmā izstāde — Nīcas baznīckrogā). Vairāk nekā 500 mākslas tēlu autors. Otrā pasaules kara laikā devās trimdā. 1944. gadā nokļuva Vācijā. Līdz 1950. gadam uzturējās bēgļu nometnē Forarlbergā. No 1951. gada — psihiatriskajā slimnīcā, tomēr arī tur veidoja savus darbus.
Visplašākā darbu kolekcija — Liepājas muzejā. Darbi eksponēti arī Šveicē.
Par Miķeli Pankoku režisors Rodrigo Rikards 1993. gadā radīja dokumentālo filmu "Miķelis Pankoks. Fantāzijas Miglāji".
Ārējās saites labot šo sadaļu
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |