Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta). Šie meteori ir sīkas daļiņas, kuras milzīgā ātrumā nonāk Zemes atmosfērā un spilgti uzliesmo. Vairums daļiņu ir sīkākas par smilšu graudu un tās sadeg, nenonākot līdz Zemes virsmai. Vienīgi lielākās daļiņas spēj sasniegt Zemes virsmu (meteorīti).

Komēta 73P/Schwassman-Wachmann 3. Labi redzama meteoroīdu josla

Meteoru plūsmas iemesli labot šo sadaļu

Meteoru plūsma izveidojas, mijiedarbojoties Zemes atmosfērai un komētām. Komētas ir kā netīras sniega pikas (veidotas no sasaluša ūdens un iežiem), kuras ceļo Saules sistēmā. Katru reizi, kad komēta lido gar Sauli, daļa ūdens iztvaiko un reizē ar putekļu daļiņām izplūst kosmiskajā telpā. Tā veidojas komētām raksturīgā, no Zemes redzamā „aste”. Šīs daļiņas veido meteoroīdus, kuri izplatās pa visu komētas orbītu. Zemei riņķojot ap Sauli, Zemes orbīta reizēm šķērso komētas orbītu. Tad arī sākas meteoru plūsma, jo Zemes atmosfērā nonāk komētas orbītā esošie meteoroīdi. Astronomi ir noskaidrojuši gandrīz visas meteoru plūsmas radošās komētas. Meteoroīdu plūsmas lido pa noteiktām orbītām un Zemes orbīta šīs plūsmas šķērso noteiktos laikos. Meteoru plūsmas tiek sauktas pēc tā, kurā zvaigznājā atrodas to radiants. Piemēram, Leonīdas vērojamas nākam no Lauvas zvaigznāja (latīņu: Leo).

Ievērojamākās meteoru plūsmas labot šo sadaļu

 
Leonīdas 1833. gadā

Vairumā gadu redzamākā meteoru plūsma ir Perseīdas. Tās savu maksimumu sasniedz 12. augustā, kad ik minūti iespējams redzēt pa meteoram. Iespējams iespaidīgākā meteoru plūsma ir Leonīdas. Apmēram ik pēc 33 gadiem Leonīdas rada meteoru „vētru”, kad meteoru plūsma ir īpaši blīva. Sekundes laikā var vienlaicīgi redzēt pat 10 meteorus[1]. Pēdējās divas masīvās Leonīdu plūsmas bija 1933. un 1966. gadā. 1999. gadā Leonīdas nebija tik izteiktas. Nākamais Leonīdu maksimums gaidāms 2032. gadā. Pārējos gados Leonīdas ir mazāk izteiktas par Perseīdām.

Nozīmīgas meteoru plūsmas
Plūsma Laiks Izcelsme
Kvadrantīdas janvāra
sākums
mazā planēta 2003 EH1. Iespējams, ka tā ir komēta C/1490 Y1
Lirīdas aprīļa
beigas
Tečera komēta
Pī Pupīdas aprīļa
beigas
Griga-Skjellerupa komēta
Eta Akvarīdas maija
sākums
Haleja komēta
Arietīdas jūnija
vidus
komēta 96P/Machholz, Marsdena un Krahta komētu grupas
Jūnija Botīdas jūnija
beigas
komēta 7P/Pons-Winnecke
Dienvidu Delta Akvarīdas jūlija
beigas
komēta 96P/Machholz, Marsdena un Krahta komētu grupas
Perseīdas augusta
vidus
Svifta-Tatla komēta
Drakonīdas oktobra
sākums
Džakobini-Cinnera komēta
Orionīdas oktobra
beigas
Haleja komēta
Dienvidu Taurīdas novembra
sākums
Enkes komēta
Ziemeļu Taurīdas novembra
vidus
mazā planēta 2004 TG10
Leonīdas novembra
vidus
Tempela-Tatla komēta
Geminīdas decembra
vidus
Faetonts (asteroīds)
Ursīdas decembra
beigas
Tatla komēta

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Meteor storms (Leonids)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 10. jūnijā. Arhivēts 2008. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē.