Merjamā

Merjamā
Merjamā;
	Pilsētciemats
	Skats no Merjamā baznīcas.
; Karogs	; Emblēma
	MerjamāAtrašanās vieta Igaunijā
	Koordinātas: 58°54′36″N 24°25′56″E / 58.91000°N 24.43222°EKoordinātas: 58°54′36″N 24°25′56″E / 58.91000°N 24.43222°E
Valsts	Igaunija
Apriņķis	Raplas apriņķis
Pagasts	Merjamā pagasts
Platība
• Kopējā	4,05 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	2 617
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
	Merjamā Vikikrātuvē

Merjamā (igauņu: Märjamaa) ir pilsētciemats (alev) Igaunijas centrālajā daļā Raplas apriņķī, Merjamā pagasta administratīvais centrs. 2021. gada sākumā tajā bija 2547 iedzīvotāju.^[2]

Etimoloģija labot šo sadaļu

Lai gan nosaukums izsauc asociāciju ar purviem (no igauņu: märja — mitrs, Märjamaa — mitrā zeme), taču tuvāko 5—7 km attālumā nav nozīmīgu purvu vai upju un ezeru.^[3]

13. gadsimtā ap uzcelto baznīcu tika izveidots Merjamā draudzes apriņķis, taču pašas baznīcas precīza pirmās atrašanās vieta nav zināma.^[4] Paša Merjamā kā ciemata nosaukums pirmoreiz fiksēts 1364. gadā.^[3]

Vēsturiski kopš 1796. gada Merjamā atradies Krievijas Impērijas Lēnes jeb Rietumu (Hāpsalas) apriņķī. Ciemats sāka attīstīties 19. gadsimta vidū kā ceļu krustpunkts, šai laikā tajā tika uzbūvētas slimnīca, aptieka un skola, pasts un tiesa. Tiesa bija nepieciešama, jo pie Merjamā saskārās piecu muižu teritorijas, un katrs muižnieks uzskatīja par vajadzīgu turēt ciematā savu krogu.^[3]

1905. gada sacelšanās laikā daudzas Merjamā apkaimes muižas tika nodedzinātas. 1906. gada janvārī ģenerāļa Bezobrazova soda ekspedīcija nošāva 11 un nopēra 79 notvertos cilvēkus, ko atzina par vainīgiem šajā vandālismā.^[3]

1941. gada jūlijā Merjamā ievērojami cieta Otrā pasaules kara laikā.

Pilsētciemata statusu Merjamā saņēma Igaunijas PSR laikā 1945. gadā. 1950.—1962. gadā tas bija Merjamā rajona centrs, vēlāk atradās Raplas rajonā. 1990. gadā Raplas rajons tika pārsaukts par apriņķi. 2002. gadā, sapludinot pašvaldības, Merjamā pagastam pievienoja Merjamā pilsētciematu un Loodnas pagastu.

Galvenā ievērojamā vieta pašā pilsētciematā ir 14. gadsimta vidus Merjamā baznīca un pie tās izvietotā Pirmā pasaules kara kareivju kapsēta, kā arī 1932. gadā celtie un 1989. gadā atjaunotie kapsētas vārti — piemineklis Igaunijas Neatkarības karam. Netālu no Merjamā atrodas dabas aizsardzības objekts — Merjamā ezeri, ciemata dienviddaļā ir bijusī Jaunmerjamā muiža. Aizsargājamo kultūras objektu sarakstā iekļauta arī bijusī dzelzceļa stacija un tās ūdenstornis, kā arī baznīcas dārzs.

Transports labot šo sadaļu

1931.—1968. gadā caur Merjamā gāja Raplas—Virtsu šaursliežu dzelzceļš. Pašlaik gar to 1 km attālumā iet Via Baltica šoseja (E67), lielceļi jeb atbalsta autoceļi (igauņu: Tugimaanteed)^[5] ved uz Raplu (ceļš T28) un Koluveri (T29), vietējie ceļi (igauņu: Kõrvalmaantee) ved uz Konuveri (K170) un Valgu (K171).