Melnā spulgpiepe

Melnā spulgpiepe; Inonotus obliquus; (Ach. ex Pers.) Pilát (1942)
	Melnā spulgpiepe Lietuvā
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Agaricomycetes
Rinda	Himenohetu sēnes (Hymenochaetales)
Dzimta	Hymenochaetaceae
Ģints	Inonotus
Suga	Melnā spulgpiepe (I. obliquus)
Sinonīmi
	Boletus obliquus Ach. ex Pers. (1801); Polyporus obliquus (Ach. ex Pers.) Fr. (1821); Physisporus obliquus (Ach. ex Pers.) Chevall. (1826); Poria obliqua (Ach. ex Pers.) P.Karst. (1881); Fomes obliquus (Ach. ex Pers.) Cooke (1885); Phaeoporus obliquus (Ach. ex Pers.) J.Schröt. (1888); Mucronoporus obliqua (Ach. ex Pers.) Ellis & Everh. (1889); Scindalma obliquum (Ach. ex Pers.) Kuntze (1898); Phellinus obliquus (Ach. ex Pers.) Pat. (1900); Xanthochrous obliquus (Ach. ex Pers.) Bourdot & Galzin (1928); Fuscoporia obliqua (Ach. ex Pers.) Aoshima (1951)
	Melnā spulgpiepe Vikikrātuvē

Melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus, vairāk zināma kā čaga vai melnā bērzu piepe) ir neēdama spulgpiepju ģints parazītsēne. Pieder pie ārstniecības sēnēm. Sastopama Eiropas ZA (tai skaitā Latvijā), Krievijā un Kanādā.

Parazitē uz bērziem, retos gadījumos arī citiem kokiem. Sporas inficē koku ievainojumu vietas, tajās sāk attīstīties micēlijs, kas uzsūc no koka barības vielas. Koks lēnām aiziet bojā. Pēc tā nāves sākas sēnes vairošanās cikls. Kokā attīstās sēnes augļķermenis, kas izplata sporas uz dzīvajiem kokiem.

Latvijā pazīstamākā ārstniecības sēne, galvenokārt tādēļ, ka gandrīz vienīgā Latvijā sastopamā, bet pasaulē tiek izmantota retāk salīdzinājumā ar Ķīnas milteni, lakas plakanpiepi vai ežu dižadateni.

Ārstnieciskās īpašības labot šo sadaļu

Medicīnā izmanto micēlija ārējo cieto kārtu. Irdenā iekšpuse ir nevērtīga. Čagai piedēvē antibakteriālas, pretiekaisuma, pretaudzēju, pretvīrusu, imūnstimulējošas un aknas tonizējošas īpašības.^[2]

Sēnes sastāvā ir 7% minerālvielu, no kurām vislielākajos daudzumos ir mangāns.^[3] Tāpat kā daudzām citām ārstniecības sēnēm, arī čagai bioloģiski aktīvās vielas ir polisaharīdi un triperpenoīdi. Sēnes sastāvā ir arī melanīns (atbildīgs par melno krāsu), kā arī skābeņskābe ļoti lielos daudzumos, tāpēc to neiesaka lietot pārmērīgi.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ «Inonotus obliquus (Ach. ex Pers.) Pilát 1942». MycoBank. International Mycological Association. Skatīts: 2011-10-11. (angliski)
↑ Latvijas Šitake sēņu audzētāju asociācija. Atjaunināts: 2019. gada 19. septembrī.
↑ Kas īsti ir čaga un kā tā var palīdzēt cilvēku veselībai?, lsm.lv. Atjaunināts: 2019. gada 20. septembrī.

Šis ar mikoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[MycoBank-1] «Inonotus obliquus (Ach. ex Pers.) Pilát 1942». MycoBank. International Mycological Association. Skatīts: 2011-10-11. (angliski)

[2] Latvijas Šitake sēņu audzētāju asociācija. Atjaunināts: 2019. gada 19. septembrī.

[3] Kas īsti ir čaga un kā tā var palīdzēt cilvēku veselībai?, lsm.lv. Atjaunināts: 2019. gada 20. septembrī.

[1]

[2]

[3]