Melnā bērzubeka

Melnā bērzubeka jeb Melnā aunu beka (Leccinum melaneum, arī Leccinum roseofractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Reizēm tiek uzskatīta par parastās bērzubekas varietāti (Leccinum scabrum, var. melaneum).

Melnā bērzubeka Leccinum melaneum
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta	Beku rinda (Boletales)
Dzimta	Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints	Lācīši (Leccinum)
Suga	Melnā bērzubeka (L. melaneum)
Melnā bērzubeka Vikikrātuvē

Sēnes apraksts

Melnās bērzubekas Krievijā ap Rjazaņu.

• Cepurīte: krāsa pelēkbrūna vai melngana līdz melnai. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Platums līdz 15 cm. Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un maigu garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
• Stobriņi: sākumā bālgani, vēlāk netīrā krēmkrāsā. Atveres sīkas, ieapaļas, baltas, sēnei augot kļūst netīrā krēmkrāsā, vecumā pelēkbrūnas.
• Kātiņš: blīvs, uz leju paresnināts. Garums līdz 15 cm, resnums 2-4 cm. Ar sīkām, melnām zvīņām ciešākā slānī kā citām bērzubekām. Vecumā kļūst sīksts un šķiedrains.
• Sporas: vārpstveida, gludas, medus dzeltenas, masā - olīvbrūnas, 15-23/5-7 µm.
• Bazīdijas: 27-35/11-13 µm.

Augšanas apstākļi

Bērzu mikorizas sēne. Aug mitros bērzu un jauktos mežos, parasti augustā un septembrī, retāk jūnijā-jūlijā un oktobrī.

Barības vērtība

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas

Melnā bērzubeka ir līdzīga vairākām citām bērzubekām, atšķirdamās no tām ar tumšāku cepurīti un tumšākām zvīņām uz kātiņa. Iespējamajai sajaukšanai nav kulināras nozīmes, visas bērzubekas ir gatavojamas vienādi.

Skatīt arī

• Sēņošana
• Sēnes kulinārijā
• Sēņu tirdzniecība
• Lācīšu ģints

Ārējās saites

• Mycobank
• Sugu enciklopēdija
• latvijas.daba.lv
• Index Fungorum
• Identifying your bolete
• Schwärzlicher Birkenpilz, Schwarzhütiger Birkenpilz