Meizakila (igauņu: Mõisaküla — 'Muižciems'), agrāk Plātere, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Vīlandes apriņķa Muļgu pagastā. Tā atrodas pie pašas Latvijas-Igaunijas robežas un ar aptuveni 800 iedzīvotājiem ir mazākā apdzīvotā vieta Igaunijā, kurai piešķirtas pilsētas tiesības. Attālums līdz Tallinai — 188 km.

Meizakila
Mõisaküla
Vagons slēgtajā Meizakilas stacijā
Vagons slēgtajā Meizakilas stacijā
Karogs: Meizakila
Karogs
Ģerbonis: Meizakila
Ģerbonis
Meizakila (Igaunija)
Meizakila
Meizakila
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 58°05′N 25°11′E / 58.083°N 25.183°E / 58.083; 25.183Koordinātas: 58°05′N 25°11′E / 58.083°N 25.183°E / 58.083; 25.183
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņkis Vīlandes apriņķis
Pilsētas tiesības 1938. gads
Platība
 • Kopējā 2,3 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 754
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.moisakyla.ee
Meizakila Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Zviedru Vidzemes laikā 1646. gadā muiža piederēja Johanam Albrehtam Plāteram, no kura vārda cēlies senākais Meizakilas muižas un pagasta nosaukums. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai 1727. gadā muižu iegādājās Morics Pose (Posse).[2]

1895. gadā cauri Valmieras apriņķa Plāteres pagastam sāka būvēt šaursliežu dzelzceļu Valka—Pērnava. Abjas muižas īpašnieks Kārlis fon Štakelbergs piešķīra purvainu zemes gabalu lokomotīvju depo izveidei un 1896. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Pērnava—Valka, bet 1897. gadā atzars uz Vīlandi un tālāk uz Tallinu. Tad arī tika izveidota Plāteres dzelzceļa stacija. 1899. gadā Stakelbergs pārdeva dažus savas muižas zemes gabalus apbūvei un radās pirmā Plāteres iela. 1900. gadā tika atjaunota dzelzceļa lokomotīvju darbnīca, 1909. gadā linu aušanas darbnīca. Tajā laikā Meizakilā jeb Muižciemā bija jau vairāk nekā 100 māju un apmēram 1000 iedzīvotāju.

1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Valmieras apriņķim piederošo Muižciemu kopā ar visu Plāteres pagastu iekļaut Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Tomēr pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagastu iekļāva Igaunijas teritorijā. 1938. gadā Meizakila ieguva pilsētas tiesības. Līdz Otrajam pasaules karam pilsēta jau izauga līdz 3000 iedzīvotājiem, bet 1944. gadā 75% apbūves tika sagrauti.

Kad 1970. gadā dzelzceļa sistēma tika pielāgota Padomju Savienības sliežu platumam, tika nolemts slēgt līniju posmā no Meizakilas pilsētas uz Vīlandi, bet līniju uz Pērnavu pārbūvēja par platsliežu līniju. Līdz ar to vairs nebija tiešas satiksmes ar apriņķa centru un sākās pilsētas panīkums. To veicināja arī dzelzceļa pilnīga slēgšana 2000. gadā. Šobrīd Meizakila ir mazākā un viena no attīstības ziņā vājākajām Igaunijas pilsētām.

2017. gada 24. oktobrī Meizakila, Karksi pagasts, Abjas pagasts un Hallistes pagasts apvienojās Mulgi pagastā.[3]

Cilvēki labot šo sadaļu

  • Arnolds Luheērs (1905—1965), svarcēlājs, sudraba medaļas ieguvējs 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs un bronzas medaļas ieguvējs 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
  • Adalberts Bubenko (1910—1983), soļotājs, bronzas medaļas ieguvējs 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu