Marks Lavri (ivritā: מרק לברי, angļu: Marc Lavry; 1903. gada 22. decembris — 1967. gada 24. marts) bija Rīgā dzimis 20.gs. komponists un diriģents, Berlīnes simfoniskā orķestra (1929-1932), Latvijas Nacionālās operas (1932-1934), Izraēlas Filharmonijas orķestra un Haifas simfoniskā orķestra (1962-1967) diriģents.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Marks Lavri ir dzimis Rīgas ebreju ģimenē 1903. gadā. Savu muzikālo izglītību viņš sāka Latvijas konservatorijā un turpināja Leipcigas konservatorijā pie Paula Grēnera. Privāti mācījies arī pie komponista Aleksandra Glazunova un diriģentiem Hermaņa Šerhena (Hermann Scherchen) un Bruno Valtera. Paralēli viņš kādu laiku studēja arhitektūru Oldenburgas Tehniskajā ģimnāzijā[1].

Savu muzikālo karjeru sāka kā Zārbrikenes operas diriģents, pēc diviem gadiem pārcēlās uz Berlīni, kur strādāja par Rūdolfa fon Labana Dejas teātra diriģentu un muzikālo direktoru, rakstīja mūziku teātra izrādēm un filmām. No 1929. gada viņš diriģēja Berlīnes Simfonisko orķestri, cita starpā atskaņojot savas "Variācijas par latviešu tautasdziesmu" (opuss 11). Berlīnes simfoniskais orķestris 1930. un 1931. gadā atskaņoja arī M.Lavri "Hasīdu deju" (op.22) un "Ebreju svītu stīgu kvartetam". Pēc nacionālsociālistu nākšanas pie varas Vācijā 1933. gadā viņš pārcēlās atpakaļ uz Rīgu un diriģēja Latvijas Nacionālās operas orķestri. 1934. gadā Rīgas Radio simfoniskais orķestris atskaņoja Marka Lavri simfonisko poēmu "Mūžīgais žīds" (Ahasverus). Marks Lavri komponējis mūziku arī latviešu mākslas filmai "Tautas dēls" (op. 25, 1934) [2]. Pēc Kārļa Ulmaņa veiktā apvērsuma 1934. gadā viņš pārcēlās uz Stokholmu, bet 1935. gadā kopā ar sievu ieradās britu pārvaldītajā Palestīnā.

Tūlīt pēc apmešanās Palestīnā M.Lavri uzrakstīja simfonisko poēmu stīgu orķestrim "Bābeles upju krastos" (Al naharot bavel), bet 1937. gadā simfonisko poēmu "Ieleja" (Emek), kas cildināja ebreju zemkopju kopienas garu. 1940. gadā tika atkaņota viņa oratorija "Dziesmu dziesma" (Shir ha-Shirim). No 1941. līdz 1947. gadam viņš vadīja Palestīnas Tautas operu un Palestīnas Simfonisko orķestri, kas pēc Izraēlas valsts dibināšanas kļuva par Izraēlas Filharmonijas orķestri. No 1950. līdz 1958. gadam viņš vadīja Izraēlas radio raidījumus diasporas ebrejiem. No 1962. gada līdz savai nāvei 1967. gadā viņš vadīja Haifas Simfonisko orķestri.

Daiļrade labot šo sadaļu

Marks Lavri bija viens no jaunās Izraēlas valsts klasiskās mūzikas radītājiem. Viņš komponējis simfonisko un kamermūziku, operas, populāras dziesmas un teātra mūziku. Viņa Izraēlas perioda mūziku dziļi ietekmējušas ebreju tautas muzikālās tradīcijas.

Pazīstamākie darbi labot šo sadaļu

  • "Hasīdu deja" (1930, op.22),
  • "Variācijas par latviešu tautasdziesmu orķestrim" (1931; op. 11),
  • "Variācijas par P.Zālīša latviešu dziesmu orķestrim" (op. 15),
  • "Latviešu dziesmas balsij un orķestrim" (op. 20),
  • "Ģenerāļa Baloža parādes maršs" pūšaminstrumentu orķestrim,
  • "Ebreju svīta stīgu kvartetam" (1931),
  • Simfoniskā poēma "Mūžīgais žīds" (Ahasverus, 1934; op. 29),
  • Simfoniskā poēma stīgu orķestrim "Bābeles upju krastos" (Al naharot bavel, 1936; op.33)
  • Simfoniskā poēma "Ieleja" (Emek, 1937, op.40),
  • Oratorija "Dziesmu dziesma" (Shir ha-Shirim, 1940),
  • Opera "Dans sargs" (Dan ha'shomer, 1945),
  • Simfonija "Varšavas geto" (1945),
  • 1.klavierkoncerts (1945),
  • 2.klavierkoncerts (1947),
  • "Samsona dziesmas" korim (Ze'ad Shimshon, 1948),
  • Simfoniskā poēma "Kinneret" korim un orķestrim (1949),
  • Dziesma balsij un klavierēm "Zemer" Ābrama Šļonska poēmai (1949),
  • Simfonija "Tachach" (1951),
  • Oratorija "Sabata svētais rituāls" (Avodat ha-Kodesh, 1954),
  • Dziesma balsij un klavierēm "Mūsu vienība maršē naktī" (Kittatenu ba-Laylah Zo'edet) Ābrama Broidesa poēmai (1956),
  • Simfoniskā poēma "Karmela kalna nogāzes" (Al mordot ha-Carmel, 1963; op. 235).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. The Milken Archive of American Jewish Music[novecojusi saite]
  2. «Leo Dribins "Latvijas ebreju kopienas vēsture"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 12. aprīlī.

Ārējās saites labot šo sadaļu