Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis 1929. gada 15. septembrī, miris 2019. gada 24. maijā) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis. 1969. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts par teorētiskajiem pētījumiem elementārdaļiņu fizikā.[1]

Marijs Gells-Manns
Murray Gell-Mann
Marijs Gells-Manns
Personīgā informācija
Dzimis 1929. gada 15. septembrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Miris 2019. gada 24. maijā (89 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Santafē, Ņūmeksika, ASV
Pilsonība ASV
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Čikāgas Universitāte, Kolumbijas Universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts, Ņūmeksikas Universitāte, Santa Fe institūts
Alma mater Jeila Universitāte, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
Pasniedzēji Viktors Vaiskofs
Studenti Kenets Vilsons
Sasniegumi, atklājumi elementārdaļiņu klasifikācija, kvarks, Gella-Manna matricas
Apbalvojumi 1969. gada Nobela prēmija fizikā

Dzimis Ņujorkā ebreju ģimenē. Vecāki bija ieradušies ASV no Černovices, Austroungārijā (tagad Černivci, Ukrainā). Jau bērnībā tika uzskatīts par brīnumbērnu.

1948. gadā ieguva bakalaura grādu Jeila Universitātē, bet 1951. gadā beidza doktorantūru Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā.

20. gadsimta piecdesmitajos gados sāka pētīt salīdzinoši nesen atklātos kaonus un hiperonus. Ierosināja ieviest jaunu kvantu skaitli — dīvainību. 1961. gadā piedāvāja ieviest hadronu definīciju, bet 1964. gadā postulēja kvarku modeli. Paša kvarka nosaukumu Gells-Manns ieguva no Džeimsa Džoisa grāmatas "Finegana vāķēšana" rindas Three quarks for Muster Mark!.

Gells-Manns ir profesors Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Apbalvojumi
Priekštecis:
Luiss Alvaress
Nobela prēmija fizikā
1969
Pēctecis:
Hanness Alfvēns
Luijs Eižens Felikss Neēls