Manikuagāna
Manikuagāna (franču: Rivière Manicouagan, innu: Manikuakanishtiku) ir upe Kanādas austrumos, Kvebekas provincē. Plūst Labradoras pussalas dienvidos no Manikuagānas ūdenskrātuves līdz Sentlorensas estuāram. Nosaukums cēlies no innu valodas Manikuakanishtiku — ‘kur sastopami bērzi’. Upes krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir Bēkomo pilsēta upes grīvā.
Manikuagāna | |
---|---|
franču: Manicouagan | |
Izteka | Manikuagānas ūdenskrātuve 50°38′31″N 68°43′42″W / 50.64194°N 68.72833°W |
Ieteka | Sentlorensa 49°10′34″N 68°11′40″W / 49.17611°N 68.19444°WKoordinātas: 49°10′34″N 68°11′40″W / 49.17611°N 68.19444°W |
Baseina valstis | Kanāda |
Garums | 200 km |
Iztekas augstums | 220 m |
Ietekas augstums | 0 m |
Kritums | 220 m |
Vidējā caurtece | 1020 m³/s |
Baseina platība | 45 800 km² |
Galvenās pietekas | Tulnustuka |
Manikuagāna Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Upe sākas no Manikuagānas ūdenskrātuves, plūst dienvidu virzienā līdz Sentlorensas upes estuāram. Pirms ūdenskrātuves izbūves upe sākās no neliela ezera Manikuagānas triecienkrātera austrumu daļā. Kopā ar ūdenskrātuvē ietekošo Mušalaganu upes kopgarums ir 560 km. Upes kritums 200 km garumā ir 220 m — ap 1 m/km. Plūst pa šauru ieleju kalnainā apvidū. Lielākā pieteka ir Tulnustuka (kreisā krasta).
Hidroenerģētika labot šo sadaļu
Manikuagānas upē uzbūvēts hidroelektrostaciju komplekss ar kopējo jaudu 5,5 MW. Visu sešu elektrostaciju regulētu ūdens padevi nodrošina 1960. gados uzbūvētais 214 m augstais Deniela Džonsona aizsprosts 50 km lejpus triecienkrātera. Vairākas elektrostacijas uzbūvētas arī Manikuagānas un ūdenskrātuves pietekās.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Manikuagāna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)