Manfrēds Albrehs brīvkungs fon Rihthofens (vācu: Manfred Albrecht Freiherr von Richthofen, bieži pazīstams pēc iesaukām Sarkanais barons vai Sarkanais velns (franču: Baron Rouge/Diable Rouge); dzimis 1892. gada 2. maijā, miris 1918. gada 21. aprīlī) bija vācu virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, aviācijas ass. Kritis kaujā netālu no Amjēnas. Oficiāli notriecis 80 ienaidnieka lidmašīnas, kas ir Pirmā pasaules kara rekords. Viens no visu laiku populārākajiem pilotiem, daudzu grāmatu un filmu varonis.

Manfrēds fon Rihthofens
Manfred von Richthofen
Manfrēds fon Rihthofens
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 2. maijā
Kleinburga pie Breslavas, Vācijas impērija
(tagad Vroclavas daļa, Karogs: Polija Polija)
Miris 1918. gada 21. aprīlī (25 gadi)
Vo pie Sommas, Karogs: Francija Francija
Tautība vācietis
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe rotmistrs (Rittmeister)
Dienesta laiks 1911. – 1918.
Valsts Vācijas impērija (1911.—1918.)
Struktūra Gaisa kara spēki (Luftstreitkräfte)
Vienība Jagdstaffel 11, Jagdgeschwader 1
Komandēja Jagdstaffel 11, Jagdgeschwader 1
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi Nopelnu krusts (Pour le Mérite)

Iesākumā dienēja kavalērijā. 1915. gadā iestājās gaisa spēkos. 1917. gadā kļuva par Jagdstaffel 11 komandieri, vēlāk par lielākas vienības Jagdgeschwader 1 pirmo komandieri. Jagdgeschwader 1 neformāli tika saukta par Lidojošo cirku lidmašīnu košā krāsojuma dēļ (pašam Rihthofenam bija spilgti sarkans Fokker Dr.I triplāns, no kā arī Rihthofena iesauka). Pēc Manfrēda fon Rihthofena nāves par trešo un pēdējo Jagdgeschwader 1 komandieri kļuva Hermanis Gērings.

Dzimis Breslavā dižciltīgā ģimenē. Kad Manfrēdam bija četri gadi ģimenē pārcēlās uz Šveidnicu. 11 gadu vecumā sāka militāro karjeru. 1911. gadā iestājās kavalērijas daļā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Manfrēds fon Rihthofens dienēja par rekognoscēšanas virsnieku līdz 1915. gadā pieteicās aviācijā un tika pieņemts. 1915. gada oktobrī uzsāka pilota apmācību, kur iesākumā parādīja diezgan vājas sekmes, tomēr ātri uzlaboja sniegumu. 1916. gada 17. septembrī virs Kambrē notrieca pirmo ienaidnieka lidmašīnu.

1917. gada janvārī, pēc 16. uzvaras gaisa kaujā, Manfrēds fon Rihthofens tika apbalvots ar Nopelnu krusts (Pour le Mérite) - tolaik Vācijas augstāko militāro apbalvojumu, un tika iecelts par Jagdgeschwader 1 komandieri. 1917. gada aprīlī Rihthofens notrieca 22 ienaidnieka lidmašīnas, to skaitā četras vienā dienā.

1917. gada 6. jūlijā Rihthofens tika smagi ievainots, un ierindā atgriezās oktobrī. 1918. gada 12. aprīlī Manfrēds fon Rihthofens krita kaujā, kad uzbruka kādai kanādiešu lidmašīnai, bet cita lidmašīna savukārt uzbruka Rihthofenam. Sabiedroto virsnieki izvadīja Rihthofenu pēdējā gaitā ar pilnu militāro godu. 1925. gadā Rihthofena pīšļi tika pārapbedīti Berlīnē. Aukstā kara laikā Rihthofena kapa piemineklis bija uz robežas starp VDR un Rietumbelīni. 1975. gadā lidotājs tika pārapbedīts Vīsbādenē.

Mūsdienās Rihthofena vārdā ir nosaukta Vācijas aviācijas vienība Jagdgeschwader 71.

Ārējās saites labot šo sadaļu