Malijtaimira
Malijtaimira (krievu: Малый Таймыр) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
| Malijtaimira | |
|---|---|
| Малый Таймыр | |
  Malijtaimira  Malijtaimira  Malijtaimira  Malijtaimira | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Laptevu jūra |
| Koordinātas | 78°07′N 107°13′E / 78.117°N 107.217°EKoordinātas: 78°07′N 107°13′E / 78.117°N 107.217°E |
| Arhipelāgs | Severnaja Zemļa |
| Platība | 250 km² |
| Garums | 29 km |
| Platums | 10 km |
| Augstākais kalns |
Visokaja Gorka 30 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Malijtaimira Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Sala izvietojusies Laptevu jūras dienvidrietumos Severnaja Zemļas arhipelāga dienvidaustrumos. 63 km platais Viļkicka šaurums dienvidrietumos to atdala no Taimiras pussalas, bet 7 km platais Malija šaurums ziemeļrietumos — no Starokadomska salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un zemesragu. Piekrastē daudz nelielu saliņu un sēru, no kurām lielākā in Oktjabrjonoka. Ziemeļu krasts lēzens un stipri saposmots, dienvidu krastā 6—15 m augstas kraujas. Reljefs paugurains un stipri saposmots ar gravām. Augstākais paugurs ir Visokaja Gora salas dienvidos 30 m vjl. Sala veidota galvenokārt no smilts un smilšmāla. Salā valda arktiskās tundras klimats, aug lielākoties sūnas un ķērpji.
Vēsture labot šo sadaļu
Salu 1913. gadā 3. septembrī atklāja Krievijas ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar ledlaužiem Taimir un Vaigač. Nosaukta par Cesareviča Alekseja salu (Остров Цесаревича Алексея) par godu Krievijas troņmantiniekam Aleksejam Nikolajevičam.[1] 1926. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā.[2]
No 1943. līdz 1994. gadam salas dienvidu krastā darbojās Malijtaimiras polārstacija.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malijtaimira.