Malajas tīģeris (Panthera tigris jacksoni) ir tīģera pasuga, kas sastopama lietus mežos un mangroju purvos Malakas pussalas centrālajā un dienviddaļā. Tā populācija 2003. gadā bija apmēram 490-1480 pieauguši īpatņi[1]. Kopš 2008. gada pasugai piešķirts apdraudētas pasugas statuss (angļu: Endangered).[1]

Malajas tīģeris
Panthera tigris jacksoni
(Luo et al., 2004)
Malajas tīģeris
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
ĢintsPanteras (Panthera)
SugaTīģeris (Panteras tigris)
PasugaMalajas tīģeris (P. t. jacksoni)
Izplatība
Malajas tīģeris Vikikrātuvē

Kad 1968. gadā tika atzīta Dienvidaustrumāzijā dzīvojošā Indoķīnas tīģera (Panthera tigris corbetti) pasuga, Malajas tīģera populācija tika iekļauta šajā tīģeru grupā.[2] Bet 2004. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, Malajas tīģeris tika atdalīts no Indoķīnas tīģera.[3] Malajas tīģeris ir Malaizijas valsts nacionālais dzīvnieks.[4]

Izplatība labot šo sadaļu

 
Malajas tīģeru populācija savvaļā, iespējams, ir tikai 250 - 340 īpatņi
 
Malajas tīģeris ir viens no mazākajiem tīģeriem

Malajas tīģeris mājo Malakas pussalā: Mailaizijā un Taizeme dienvidos.[5] Joprojām nav zināma skaidrs abu pasugu - Malajas tīģera un Indoķīnas tīģera izplatības areālu robežas Malaizijas ziemeļu daļā.[1] Singapūrā pēdējais tīģeris savvaļā tika nošauts 1932. gadā.[2] Laikā no 1991. gada līdz 2003. gadam Malajas tīģeris ārpus meža ir novērots Kalentānas, Terenganu, Pahangas un Džohoras Dienvidmalaizijas sultanātos. Tīģeri ir novēroti arī pie lielākajām upēm. Kopējā Malajas tīģeru izplatības areāla platība, iespējams, ir 66,211 km², no kuriem 37,674 km² ir pierādīta šīs sugas esamība.[6] 2014. gadā dabas pētnieki ziņoja, ka laikā no 2010. gada līdz 2013. gadam ar meža kamerām, kas bijušas uzstādītas septiņās dažādās vietās, Malajas tīģeris ir fiksēts trijās no tām. Šie novērojumi ļauj secināt, ka šajās trīs vietās kopumā dzīvo 250 - 340 pieauguši īpatņi un, iespējams, Malajas tīģera patiesais statuss ir kritiski apdraudēta pasuga (angļu: Critically Endangered).[7]

Apdraudējums labot šo sadaļu

Vislielākos draudus Malajas tīģerim rada mežu izciršana un lauksaimniecības zemju ierīkošana.[6] Otrs lielākais drauds ir malumedniecība. Malaizijā tirgū koprojām var iegādāties tīģeru gaļu un pārstrādātus tīģeru kaulus dažādos tautas medicīnas preperātos.[8]

Izskats labot šo sadaļu

Malajas tīģeris ir viens no mazākajiem tīģeriem,[4] bet kā visiem tīģeriem tēviņš ir nedaudz lielāks par mātīti. Tā ķermeņa garums ir apmēram 190 - 280 cm, augstums skaustā 61 – 114 cm, svars 47 - 129 kg. Mātītes ķermeņa garums ir apmēram 180 – 260 cm, augstums skaustā 58 – 104 cm, svars 24 – 88 kg.[2][9]

Uzvedība labot šo sadaļu

Malajas tīģeris ir vientuļnieks un tam ir nepieciešamas lielas platības, jo atbilstoši medījuma pieejamībai tas dzīvo ļoti izkliedēti. Tīģeru blīvums ir 1,1 - 1,98 tīģeri uz 100 km², tas nozīmē, ka 6 tīģerienēm ir nepieciešami vairāk kā 1000 km². Savstarpēji tīģeri sazinās ar dažādām skaņām (rūcieniem un rēcieniem, bet nemurrā), smaržu zīmēm (ar urīnu un ekskrementiem) un skrāpējumiem koku mizā.[5]

Barība labot šo sadaļu

 
Tīģerēni rotaļā

Malajas tīģeris galvenokārt medī sambarbriežus, mundžakus, mežacūkas, bārdainās cūkas un goralus. Reizēm tas nomedī kādu jaunu saules lāci vai ziloni, vai degunradža mazuli. Nav zināms, vai Malajas tīģeris medī arī gaurus un tapirus. Retos gadījumos var novērot, ka plēsējs uzbrūk mājlopiem, tomēr šos zaudējumus atsver tīģera neatsveramā loma mežacūkas (galvenās lauksaimniecības sējumu izpostītājas) populācijas regulēšanā. Pētījumos ir noskaidrots, ka reģionos, kuros mājo tīģeris, mežacūku populācija ir 10 reizes mazāka nekā vietās, kur nav lielo plēsēju.[10][11][12] Medījot tas pamatā izmanto redzi un dzirdi, nevis ožu.[5]

Vairošanās labot šo sadaļu

Mazuļus audzina tikai mātīte. Grūsnības periods ilgst 93 - 112 dienas.[5] Parasti piedzimst 3 - 5 mazuļi.[4][13] Mazuļi piedzimstot sver apmēram 1 kg, tie ir akli un bezpalīdzīgi. Ar pienu māte tos zīda līdz 3 - 6 mēnešiem,[5] bet 2 mēnešu vecumā tie sāk baroties arī ar gaļu.[13] Jaunie tīģeri dzīvo kopā ar māti līdz sasniedz 18 - 28 mēnešu vecumu,[5] pēc tam tie pamet dzimto teritoriju un kļūst neatkarīgi.[4] Dzimumbriedumu Malajas tīģeris sasniedz 3-4 gadu vecumā. Malajas tīģeris savvaļā var nodzīvot līdz 15 gadiem, nebrīvē līdz 20.[4][5]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 IUCN: Panthera tigris ssp. jacksoni
  2. 2,0 2,1 2,2 Khan, M.K.M. (1986). Tigers in Malaysia. The Journal of Wildlife and Parks V: 1–23.
  3. Phylogeography and Genetic Ancestry of Tigers (Panthera tigris)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «Malayan Tiger: The national animal of Malaysia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. augustā. Skatīts: 2014. gada 4. decembrī.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Malayan Tiger[novecojusi saite]
  6. 6,0 6,1 Kawanishi, K., Yatim, S. H., Abu Hashim, A. K., Topani, R. (2003). Distribution and potential population size of the tiger in Peninsular Malaysia. Journal of Wildlife Parks (Malaysia) 21: 29–50.
  7. Malayan tiger population plunges to just 250-340 individuals
  8. Asian big cat conservation and trade control in selected range States: evaluating implementation and effectiveness of CITES Recommendations
  9. Locke, A. (1956) The tigers of Trengganu. Museum Press Ltd., London
  10. «The status on Singapore island of the Eurasian wild pig Sus scrofa (Mammalia: Suidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 10. janvārī.
  11. «Impacts of nest construction by native pigs (Sus scrofa) on lowland Malaysian rain forest saplings». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. oktobrī.
  12. Ickes, K. (2001). "Hyper-abundance of native wild pigs (Sus scrofa) in a lowland dipterocarp rain forest of Peninsular Malaysia". Biotropica 33 (4): 682–690. doi:10.1646/0006-3606(2001)033[0682:haonwp]2.0.co;2. JSTOR 3593170
  13. 13,0 13,1 A-Z animals: Malayan tiger

Ārējās saites labot šo sadaļu