Šis raksts ir par filologu un reliģiju pētnieku. Par citām jēdziena Millers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Frīdrihs Makss Millers (vācu: Friedrich Max Müller, * 1823. gada 6.decembrī Desavā, † 1900. gada 28.oktobrī Oksfordā) bija vācu izcelsmes angļu filologs, indologs un viens no salīdzinošās reliģijas pētniecības pamatlicējiem.

Makss Millers

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1823. gadā Desavā, romantisma dzejnieka Vilhelma Millera ģimenē. No bērnības pazina Feliksu Mendelsonu, bet Kārlis Marija Vēbers bija viņa krusttēvs. Studēja Leipcigā, kur interesi par mūziku un dzeju nomainīja sanskrits. Bez sanskrita apguva arī arābu un persiešu valodas. Studēja pie indoeiropiešu valodu pētnieka Franča Bopa. 1845. gadā turpināja studēt Parīzē, bet 1846. gadā pārcēlās uz Oksfordu, kur kļuva par vienu no izcilākajiem sanskrita un Indijas pētniekiem. Kau arī 1860. gadā viņu neievēlēja par Oksfordas Universitātes Sanskrita profesoru (šo pozīciju ieguva Monjē Viljamss), 1868. gadā viņš kļuva par Oksfordas Universitātes Salīdzinošās filoloģijas profesoru.

Ievērojamākais Millera mūža darbs ir 50 sējumu fundamentālā izdevuma "Austrumu Svētās grāmatas" (Sacred Books of the East) - hinduisma, budisma, daoisma, konfūcisma, zoroastrisma, džainisma un islāma svēto rakstu tulkošana angļu valodā un izdevuma kopējā rediģēšana.

Mūsdienās Maksu Milleru dažkārt kritizē par Austrumu reliģiju noniecināšanu attiecībā pret kristietību, kaut arī viņa dzīves laikā Milleram bija jāpiedzīvo kritika par kristietības noniecināšanu.

Darbi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. F. Max (Friedrich Max) Müller. My Autobiography: A Fragment, 2009. gada 16. oktobris. Skatīts: 2016. gada 25. augusts – caur Project Gutenberg.

Ārējās saites labot šo sadaļu