Maksis Lange
Maksis Lange (vācu: Max Lange; 1832. gada 7. augusts Magdeburga - 1899. gada 8. decembris Leipciga) bija Vācijas šahists.
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Biogrāfija labot šo sadaļu
19. gadsimta otrajā pusē bijis pazīstams šaha teorētiķis un problēmists. No 1858. līdz 1864. gadam izdevis žurnālu Deutsche Schachzeitung. Bijis Rietumvācijas šaha savienības (Westdeutscher Schachbund) dibinātājs un 9. Vācijas šaha savienības kongresa organizators Leipcigā 1894. gadā. Lange bija arī Vācijas šaha savienības otrais prezidents.[1]
Lange ir uzvarējis četros Rietumvācijas šaha savienības kongresos — Diseldorfā (1862, 1863, 1864) un Āhenē (1868).[2] Tāpat viņš ir uzvarējis 1868. gadā Hamburgā 1. Ziemeļvācijas šaha savienības kongresā.
Devis nozīmīgu ieguldījumu atklātņu teorijā. Langes vārdā ir nosaukts uzbrukuma variants divzirdziņu aizsardzībā (kurš citā gājienu secībā iespējams arī no skotu atklātnes): 1.e4 e5 2.Zf3 Zc6 3.Lc4 Zf6 4.d4 ed4 5.O–O Lc5 6. e5.
Savā 1862. gadā publicētajā grāmatā Handbuch der Schachaufgaben ir veicis pirmo šaha uzdevumu sistematizāciju, kā arī ieviesis tādu šaha kompozīcijas jēdzienu kā "pašmats".
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «DSB 2. Teil». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 26. augustā.
- ↑ Aachen, 7th congress WDS (1868)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Maksis Lange šahista profils vietnē chessgames.com
- Maksis Lange šahista kompozīcijas vietnē "Chess Problem Database Server"