Vikipēdija

Maģija

Maģija (no sengrieķu: μαγεία (mageía)) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.[1][2]

Sens islandiešu spēka simbols

Termins labot šo sadaļu

Vārds „maģija” esot atvasināts no seno grieķu vārda magein, kas tika lietots asīriešu un babiloniešu zoroastrismā,[3] vai arī no vārda megas, kas grieķu valodā nozīmē varens, dižens.[4] Pētnieki izprot jēdzienu kā maga jeb burvja māksla.[5] Mūsdienās Alisters Kraulijs popularizējis vārdu magick, skaidrojot to kā zinātni un mākslu, kas rada izmaiņas saskaņā ar gribu.

Antropologs Broņislavs Malinovskis uzskatīja, ka maģijai piemīt trīs pamatfunkcijas, radīt, aizsargāt un iznīcināt.[6] Tās jāīsteno vēl caur trim elementiem:

  1. Burvībām, piesaukšanām un burvestībām;
  2. Rituāliem un darbībām ar maģisko priekšmetu palīdzību;
  3. Precīzu ķermeņa un gara sagatavošanu nepieciešamajam rituālam vai burvestībai.

Reliģijas pirmsākumos esot bijuši ticējumi, ka starp izvēlēto maģijas objektu un objekta zīmi — statueti, zīmējumu pastāv cieša saikne un ka, iedarbojoties uz simbolu, iespējams tieši ietekmēt objektu vai arī notikumu gaitu. Līdz mūsdienām saglabājušies neliela izmēra kaulu un akmeņu, kas esot lietoti rituālos.[7]

Maģijas veidi labot šo sadaļu

Baltā maģija esot rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību. Tā var tikt izmantota slimnieku dziedināšanai, dzīves sarežģījumu un sarežģītu situāciju šķetināšanai un risināšanai, citu cilvēku laimes nodrošināšanai un vairošanai. Tāda labdabīgā maģija var arī iekļaut aizsardzības rituālus un burvestības, kas ir vērstas pret melnās maģijas pārstāvjiem.[nepieciešama atsauce] Visbiežāk tā tendēta uz cilvēka ķermeņa dziedināšanu.[8] Melnā maģija esot rituālu kopums ar mērķi izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību. Tā esot postījumu un iznīcības maģija.[9] Melnā maģija esot destruktīva, ar nolūku atriebties, kaitēt, iznīcināt vai citam atņemt to, kas tam pieder.

Maģijas pielietotāji labot šo sadaļu

 
Burvis. (15. gadsimta attēls)

Mags, "gudrais no austrumiem",[10] esot cilvēks, kurš ir apguvis filosofiju un mācījies virzīt savu gribu. Vēsturiski maģija reizēm attiecināta uz burvjiem, raganām, šamaņiem, zintniekiem un pūšļotājiem. Burvis nodarbojās zīlēšanā, pazudušu priekšmetu un personu atrašanā, apslēptās bagātības meklēšanā, cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, sapņu tulkošanā, zādzību atklāšanā, spoku un feju izdzīšanā, burvību uzsūtīšanā, raganu un feju burvību laušanā, kā arī amuletu un mīlas dzērienu izgatavošanā.[11]

Latvijas cilvēki, kuri nodarbojušies ar maģiju labot šo sadaļu

Konstantīns Raudive bijis parapsihologs. Viņš ir pazīstams ar saviem eksperimentiem elektroniskajā komunikācijā ar mirušajiem. Akadēmiķis nomira 1974. gadā.[12]

Gaišreģe un dzintniece, latgaliete Jadvigas Kučkova jeb Zvaigžņu māte 2005. gada jūlijā esot mirusi, lai dotos uz "paralēlajām pilnības pasaulēm."[13]

Eižens Finks piedzima 1885. gada 25. jūnijā Limbažos, nokļuva kāda ceļojoša cirka trupā, nokrita no zirga un tā rezultātā, iespējams, ieguva gaišreģa spējas. Finks Rīgas Maskavas forštatē nodarbojās ar fotografēšanu, pareģošanu un zīlēšanu. Pirmā pasaules kara laikā Finks strādāja par zīlnieku Azerbaidžānas valsts kancelejā, arī pareģodams, ka atgriezīsies Rīgā jau kā slavens pareģis. Arī savu nāvi 1958. gada 6. februārī viņš paredzēja.[14][15]

Marta Rācene dzima 1908. gada 30. martā Dauguļu pagasta „Mazbrenguļos”. Pēc Otrā pasaules kara Marta pārcēlās uz dzīvi Zilākalna „Zažēnos”, kur nodarbojās ar dziedināšanu un viņu sāka dēvēt par Zilākalna Martu. Zintniece nomira 1992. gada 22. maijā.[16][17]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ [1] Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Tezaurs
  2. ↑ [2] Skeptiķu vārdnīca (angliski)
  3. ↑ [3] Magi no austrumiem (angliski)
  4. ↑ Maurer, A., Wright, R. (1999). Magic. London: Sage Publications 68. p.
  5. ↑ Cīrule, B. (2007). Maģijas interpretācija romiešu dzejas tekstos :amor/furor poētiskais diskurss. Rīga: Latvijas Universitāte. 9. lpp.
  6. ↑ [4] Arhivēts 2014. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē. Raksts (angliski)
  7. ↑ Maurer, A., Wright, R. (1999). Magic. London: Sage Publications. 71. p.
  8. ↑ Белая магия, http://magic.od.ua/belmagi.htm Arhivēts 2010. gada 14. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (27.12.2008.)
  9. ↑ Черная магия, http://magic.od.ua/blackmagic.htm Arhivēts 2010. gada 13. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (27.12.2008.)
  10. ↑ [5][novecojusi saite] Magi no austrumiem (latviski)
  11. ↑ Burvji (29.12.2008.) Arhivēts 22.10.2010, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  12. ↑ Konstantīns raudive.http://www.e-mistika.lv/?txt=4 (27.12.2008.)
  13. ↑ http://m.apollo.lv/zinas/celiniece-muzibas-cela/331805[novecojusi saite] Ticējumi
  14. ↑ [6] Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Fotogrāfijas muzejs (latviski)
  15. ↑ [7] Nekropole, Eižens Finks
  16. ↑ http://www.ludzasmuzejs.lv/index_files/Page2590.htm Arhivēts 2016. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Ludzas muzeja pasākums
  17. ↑ Zilākalna Marta.[8] Arhivēts 12.03.2016, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Maģija&oldid=3959873"