Mūsdienu divžauņi

Mūsdienu divžauņi (Neocoleoidea) ir galvkāju divžauņu apakšklases (Coleoidea) kohorta, kas apvieno visus mūsdienu divžauņus. Otra divžauņu kohorta ir senie divžauņi (Belemnoidea), kas apvieno izmirušos, aizvēsturiskos divžauņus. Mūsdienu divžauņus iedala 2 lielās grupās: astoņkājveidīgajos (Octopodiformes) un desmitkājveidīgajos (Decapodiformes). Mūsdienu divžauņiem viens taustekļu pāris ir vai nu zaudēts, vai izmainījies. Desmitkājveidīgajiem (Decapodiformes) ceturtais taustekļu pāris ir kļuvis ļoti garš, ar piesūcekņiem to kubveida galos. Astoņkājveidīgajiem (Octopodiformes) ir mainījies otrais taustekļu pāris: vampīrkalmāriem tas ir kļuvis ievērojami īsāks, un tiek izmantots tikai kā maņu orgāns, bet astoņkājiem šis taustekļu pāris ir izzudis pilnībā.

Mūsdienu divžauņi Neocoleoidea (Bather, 1888)
Astoņkājis (Octopus vulgaris)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Virstips	Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips	Gliemji (Mollusca)
Klase	Galvkāji (Cephalopoda)
Apakšklase	Divžauņi (Coleoidea)
Kohorta	Mūsdienu divžauņi (Neocoleoidea)
Iedalījums
virskārta Astoņkājveidīgie (Octopodiformes) virskārta Desmitkājveidīgie (Decapodiformes)

Šīs grupas divžauņi sastopami visos pasaules okeānos, polāros apgabalus ieskaitot. Tie mājo gan okeāna dzelmē, gan uzturas ūdens virsmas tuvumā.

Sistemātika

• kohorta Mūsdienu divžauņi (Neocoleoidea)
  • virskārta Astoņkājveidīgie (Octopodiformes)
    • kārta Astoņkāji (Octopoda)
    • kārta Vampīrkalmāri (Vampyromorphida)
    • dzimta †Trachyteuthididae (incertae sedis)
  • virskārta Desmitkājveidīgie (Decapodiformes)
    • kārta Kalmāri (Teuthida)
    • kārta Sēpijas (Sepiida)
    • kārta Spīrulas (Spirulida)
    • kārta Strupastes kalmāri (Sepiolida)
    • kārta †Boletzkyida

Ārējās saites

• Neocoleoidea^{[novecojusi saite]}