Māršala plāns (angļu: Marshall Plan), oficiāli Eiropas atgūšanās programma (European Recovery Program, ERP), bija Amerikas Savienoto Valstu izstrādāts plāns vairāku Eiropas valstu atbalstam pēc Otrā pasaules kara. Šo plānu ierosināja ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals, kura vārdā tas arī ir nosaukts, kā arī tam tika dots liels ASV valsts departamenta amatpersonu atbalsts, it īpaši no Viljama L. Kleitona un Džordža F. Kenana puses.

Māršala plāna reklāmas plakāts.

Atjaunošanas plāns attīstījās pēc 1947. gada 12. jūlijā notikušās sanāksmes, kurā piedalījās arī Eiropas valstu pārstāvji. Māršala plāns paredzēja sniegt tādu pašu palīdzību arī Padomju Savienībai un tās sabiedrotajiem, bet šīs valstis atteicās no sniegtās palīdzības, jo baidījās, ka tādā veidā vēlāk ASV varētu izdarīt gan diplomātisku, gan politisku spiedienu. Plāna darbības laiks bija četri gadi, sākot ar 1947. gada jūliju. Šajā laikā 17 Eiropas valstīm, kuras bija apvienojušās Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijā (OEEC), kopā tika piešķirti 13 miljardi ASV dolāru. Salīdzinājumam 1948. gadā ASV IKP bija 258 miljardi ASV dolāru.

Kad plāns noslēdzās, katra valsts, kurai tika piešķirti līdzekļi, izņemot Vāciju, bija atguvusi tādu pašu ekonomisko līmeni, kāds bija pirms kara. Šo četru gadu laikā (1948.—1952.) ražošanas kopapjoms Rietumeiropas valstīs pieauga par 25% (rūpniecība — 35%, lauksaimniecība — 10%), uzlabojās rietumvalstu attiecības, bet negatīvi Māršala plāns ietekmēja ASV attiecības ar Padomju Savienību, kas uztvēra šo palīdzību kā ASV centienus pārvērst Rietumeiropu par savu ietekmes zonu un baidījās, ka šāds plāns veicinātu Austrumeiropas demokratizēšanos. Nākamajās divās desmitgadēs daudzos Rietumeiropas reģionos bija novērojams bezprecedenta labklājības līmeņa pieaugums. Māršala plāns tāpat bija arī viens no Eiropas valstu savstarpējās integrācijas galvenajiem cēloņiem. Tā rezultātā tika likvidētas dažādas tirdzniecības barjeras, kā arī izveidotas institūcijas, kuras koordinēja ekonomisko darbību kontinentālā līmenī.

Pēdējos gados vēsturnieki aktīvi mēģina noskaidrot gan Māršala plāna galveno motivāciju, gan vispārējo efektivitāti. Daži vēsturnieki apgalvo, ka labums no Māršala plāna faktiski beidzās līdz ar neiejaukšanās principa ieviešanu, kas ļāva tirgoties pie stabila ekonomiskā pieauguma.[1]

ASV palīdzība saskaņā ar Māršala plānu, miljoni dolāru
Karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija 3297

Māršala plāna atbalsta apjoms atsevišķām valstīm

Karogs: Francija Francija 2296
Karogs: Vācija Vācija VFR 1448
Karogs: Itālija Itālija 1204
Karogs: Nīderlande Nīderlande 1128
Karogs: Beļģija Beļģija un
Karogs: Luksemburga Luksemburga
777
Karogs: Austrija Austrija 488
Karogs: Dānija Dānija 385
Karogs: Norvēģija Norvēģija 372
Karogs: Grieķija Grieķija 366
Karogs: Zviedrija Zviedrija 347
Karogs: Šveice Šveice 250
Karogs: Turcija Turcija 137
Karogs: Īrija Īrija 133
Karogs: Portugāle Portugāle 70
Karogs: Islande Īslande 43

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. Woods, Thomas E., The Politically Incorrect Guide to American History, . ISBN 0-89526-047-6, 189.—191. lpp

Ārējās saites labot šo sadaļu