Luijs Brails
Luijs Brails (franču: Louis Braille, 1809. gada 4. janvāris — 1852. gada 6. janvāris) bija franču tiflopedagogs, kas 1829. gadā izgudroja Braila rakstu — rakstības metodi, kuru izmanto, lai neredzīgi cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi varētu lasīt un rakstīt.
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Kupvrē pilsētiņā (Sēna un Marna). Brails zaudēja redzi trīs gadu vecumā pēc tam, kad bija nejauši savainojis vienu aci, kurā vēlāk iekļuva infekcija, kuras rezultātā pilnībā zaudējis redzi. Desmit gadu vecumā viņš ieguva iespēju mācīties Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem, kas bija viena no pirmajām šāda tipa mācību iestādēm pasaulē. Šajā mācību iestādē skolēni apguva pamatiemaņas amatniecībā. Brails šeit papildus apguva čella un ērģeļu spēli. Spēlēdams ērģeles, viņš apceļoja daudzas vietas Francijā.
Parīzes Nacionālā institūtā neredzīgajiem bija jāmācās arī lasīt pēc sistēmas, ko bija izgudrojis tās dibinātājs Valentīns Aī (franču: Valentin Haüy). Lasīšanai tika izmantots izlocīts vara vads, kas bija ielīmēts starp divām papīra lapām. Šai sistēmai bija vairāki trūkumi. Pirmkārt, skolēni neapguva rakstīšanu, otrkārt, lai ietaupītu naudu, vienā grāmatā tika publicēti daudzi dažāda tipa darbi. Grāmatas bija ļoti biezas un smagas, to svars varēja sasniegt pat vairākus desmitus kilogramu. Braila apmeklētajā mācību iestādē bija tikai trīs šādas grāmatas.
1821. gadā bijušais Francijas armijas kapteinis Šarls Barbjē (franču: Charles Barbier) apmeklēja Parīzes Nacionālo institūtu neredzīgajiem. Savulaik Napoleons bija pieprasījis izgudrot rakstības sistēmu, ar kuras palīdzību karavīri varētu sazināties nakts laikā, neiededzinot gaismu un nesarunājoties savā starpā. Barbjē šim nolūkam izgudroja "nakts rakstu", saskaņā ar kuru burtus attēloja, papīrā caurdurot divpadsmit punktus dažādās kombinācijās. Ieradies Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajeim neredzīgajiem, Barbjē iepazīstināja interesentus ar "nakts rakstu".
Tajā pašā gadā Brails uzsāka pats sava raksta izveidošana pēc "nakts raksta" parauga, kuru pabeidza 1824. gadā, kad viņam bija vēl tikai piecpadsmit gadi. Galvenā atšķirība bija tajā, ka viņš divpadsmit punktu vietā ieviesa sešus, kurus sadalīja trīs rindās, pa diviem punktiem katrā. Šādā veidā burtu varēja izlasīt ar vienu pirksta pieskārienu, kas ļāva ātrāk nolasīt visu tekstu. Arī apgūt šo rakstu bija vienkāršāk. Būtiska priekšrocība pret Aī izgudroto sistēmu bija tajā, ka Braila raksts ļāva ne tikai iemācīties lasīt, bet arī rakstīt. Vēlāk Brails uz savas rakstības metodes pamata izveidoja arī pierakstu matemātikai un mūzikas notīm.
Pirmā grāmata Braila rakstā iznāca 1829. gadā. Pēc desmit gadiem iznāca arī grāmata, kas bija veltīta Braila raksta metodikai un pielietošanai. Viņš bija atzīts skolotājs starp saviem skolēniem Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem. 1852. gadā Luijs Brails nomira no tuberkulozes. Divus gadus pēc viņa nāves Braila raksts tika oficiāli atzīts Francijā. 1878. gadā Braila raksts tiek atzīts par starptautisko neredzīgo rakstu.[1] 1952. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Parīzes panteonā.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Luija Braila virtuālais muzejs (angliski)