Lubes pagasts
Lubes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām Rojas upes abos krastos. Robežojas ar sava novada Īves, Ārlavas, Dundagas un Rojas pagastiem.
| Lubes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Talsu novads | |||
| Centrs: | Anuži | |||
| Kopējā platība:[1] | 83,5 km2 | |||
| • Sauszeme: | 82,2 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 392 | |||
| Blīvums (2023): | 4,8 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
 Lubes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Amulupīte, Dižvalks, Knātervalks, Lībvalks, Mazroja, Vēruma grāvis, Zušvalks.
Vēsture labot šo sadaļu
Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lubes pagasta teritorijā atradās Lubes (Lubbesemmen), Popervāles (Pappe Arwalen, vēlāk — Popsch Erwalen), Ošu (Ossen), Lībes, Sārkastes, Griķlībes (Krickeliben), un Mūkalpu muižas. Lubes, Popervāles un Ošu muižas pirmoreiz minētas 1582. gadā bīskapijas nodevu sarakstos, Sārkastes muiža — 1781. gadā. Jau 16. gadsimtā beigās darbojušās Lubes ūdensdzirnavas, 1861. gadā Lubes muižā bijis spirta brūzis, 1869. gadā Popervāles muižā tika iegādāta tvaika kuļmašīna.
Lielākā bija Lubes muiža (platība 1183 ha), kuras daudzo īpašnieku vidū bija burggrāfs O. H. Hovens, konsuls K. G. Trompovskis, Jaunpils īpašnieks M. Reke, Pastendes barons V. Hāns, Dundagas baronu Ostenu–Zakenu dzimta, Pēterpils baņķieris J. H. Bahs, grāfs Plāters, barons Šillings. Pēc 1920. gada agrārās reformas Lubes muižu sadalīja 94 vienībās.
1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Lubes ciema padomi. 1954. gadā Lubes ciemam pievienoja daļu Lubezeres ciema. 1965. gadā daļu Lubes ciema teritorijas iekļāva Valdemārpils lauku teritorijā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Anuži (pagasta centrs), Lube, Sārkaste, Lubeskrogs, Popervāle.
Etniskais sastāvs labot šo sadaļu
| gads | iedz.skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | pārējie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1979 | 594 | 541 | 34 | 8 | 2 | 3 | 4 | 2 |
| 1989 | 593 | 558 | 17 | 8 | 7 | 1 | 0 | 2 |
| 2000 | 647 | 622 | 7 | 5 | 7 | 4 | 1 | 1 |
| 2011 | 499 | 482 | 3 | 3 | 8 | 3 | 0 | 0 |
| 2021 | 374 | 364 | 3 | 2 | 2 | 2 | 1 | 0 |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Ernests Brusubārda (1880—1968), diriģents
- Jānis Grantiņš (1909—1974), aktieris
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |