Limerika (angļu: Limerick, īru: Luimneach) ir trešā lielākā Īrijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, Limerikas grāfistes centrs. Atrodas Īrijas dienviddaļā pie Šenonas upes, netālu no Šenonas līča.

Limerika
pilsēta
Limerick
Limerika
Ģerbonis: Limerika
Ģerbonis
Limerika (Īrija)
Limerika
Limerika
Koordinātas: 52°39′55″N 8°37′26″W / 52.6653°N 8.6238°W / 52.6653; -8.6238Koordinātas: 52°39′55″N 8°37′26″W / 52.6653°N 8.6238°W / 52.6653; -8.6238
Valsts Karogs: Īrija Īrija
Province Manstera
Grāfiste Limerikas grāfiste
Platība
 • Kopējā 59,2 km2
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (2016)[1]
 • kopā 58 319
 • blīvums 1 591,1/km²
Laika josla WET (UTC+0)
 • Vasaras laiks (DST) WEST (UTC+1)
Limerika Vikikrātuvē

Netālu no Limerikas atrodas Šenonas starptautiskā lidosta.

Vēsture labot šo sadaļu

Limeriku 812. gadā nodibināja vikingi šeit izveidojot apmetni. 1195. gadā normāņi karaļa Džona vadībā ieņēma Limeriku. Ap 1200. gadu tika pabeigta Limerikas pils būvniecība.

1642. gadā Limeriku pārņēma īru konfederāti, tomēr 1651. gadā Olivera Kromvela spēki ieņēma pilsētu. 1691. gadā šeit tiek noslēgts Limerikas miera līgums.

Tāpat kā pārējā Īrija, Limerika smagi cieta kartupeļu bada laikā XIX gadsimta vidū.

Izvēršoties neatkarības cīņām, angļu varas iestādes 1919. gadā Limeriku pasludināja par īpašu militāro zonu, kurā ieeja un izeja atļauta tikai ar caurlaidēm. 1920. gada aprīlī pilsētā izcēlās sadursmes starp iedzīvotājiem un britu katraspēku. 1921. gada 6. martā britu paramilitārās grupas naktī nogalināja pilsētas mēru un tā sievu. Īrijas pilsoņu kara laikā 1921. gadā Limerikā notika ielu cīņas.

Pēckara gados Limerikas reģions bija viens no visnelabvēlīgākajiem un nabadzīgākajiem valstī. Tomēr Īrijas ekonomikas uzplaukums XX gadsimta 90. gados (Ķeltu tīģeris), nodrošināja strauju ekonomisko uzplaukumu, sevišķi transportā un informācijas tehnoloģiju sektorā.

Cilvēki labot šo sadaļu

Limerikā dzimuši:

Ārējās saites labot šo sadaļu

  1. http://citypopulation.de/Ireland-Cities.html.