Lielais Kaukāzs ir lielākā un augstākā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā uz Āzijas un Eiropas robežas starp Melno jūru un Kaspijas jūru. Stiepjas aptuveni 1100 km garumā no Tamaņas pussalas ziemeļrietumos līdz Abšeronas pussalai dienvidaustrumos. Augstākā virsotne ir Elbruss (5642 m vjl).[1] Ziemeļpusē Kaukāza kalniem piekļaujas Terekas-Kumas zemiene ziemeļaustrumos, Stavropoles augstiene ziemeļos un Kubaņas-Pieazovas zemiene ziemeļrietumos. Dienvidrietumos Lielajam Kaukāzam piekļaujas Kolhīdas zemiene, dienvidaustrumos — Kūras-Araksas zemiene, bet Lihas grēda Lielo Kaukāzu savieno ar Mazo Kaukāzu.

Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs
Otra augstākā Lielā Kaukāza virsotne Dihtau
Kontinents Eiropa, Āzija
Valstis Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
Karogs: Gruzija Gruzija
Karogs: Krievija Krievija
Ģeogrāfiskais apgabals Kaukāzs
Garums 1100 km
Platums 160 km
Augstākais kalns Elbruss
Augstums 5642 m
Koordinātas 43°21′N 42°22′E / 43.350°N 42.367°E / 43.350; 42.367Koordinātas: 43°21′N 42°22′E / 43.350°N 42.367°E / 43.350; 42.367
Lielais Kaukāzs (Kaukāzs)
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs (Krievija)
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs (Eiropa)
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs (Āzija)
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs Vikikrātuvē

Lielo Kaukāzu ģeomorfoloģiski iedala Rietumkaukāzā (no Melnās jūras līdz Elbrusam), Centrālajā Kaukāzā (no Elbrusa līdz Kazbekam) un Austrumkaukāzā (no Kazbeka līdz Kaspijas jūrai). Ietver ass grēdas (Galvenā Kaukāza grēda, Sānu grēda), kuestu grēdas, kā arī šķērsgrēdas un atzarus (Čhaltas grēda), ko atdala starpkalnu ieplakas. Ziemeļu un austrumu nogāzēs kontinentāls, bet rietumu un dienvidu nogāzēs — subtropu klimats. Nogāzēs kalnu meži un pļavas.

Kaukāza kalni izvietojušies triju valstu — Azerbaidžānas, Gruzijas un Krievijas, kā arī divu pašpasludinātu, bet starptautiski neatzītu valstu — Abhāzijas un Dienvidosetijas, teritorijās.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 425. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu