Leonīds Mandelštams

Leonīds Mandelštams; Леанід Ісаакавіч Мандэльштам; Леонид Исаакович Мандельштам
Personīgā informācija
Dzimis	1879. gada 4. maijā ; Mogiļeva, Krievijas impērija (tagad Baltkrievija)
Miris	1944. gada 27. novembrī (65 gadi); Maskava, Krievijas PFSR (tagad Krievija)
Pilsonība	Krievijas impērija, PSRS
Zinātniskā darbība
Zinātne	fizika, gaismas izkliede
Darba vietas	Novorosijskas Universitāte; Maskavas Valsts universitāte
Alma mater	Strasbūras Universitāte (1902)
Pasniedzēji	Kārlis Ferdinands Brauns
Studenti	Aleksandrs Andronovs; Mihails Leontovičs; Igors Tamms
Sasniegumi, atklājumi	kombinatoriskā gaismas izkliede
Apbalvojumi	Ļeņina prēmija (1931); Lomonosova prēmija (1936); Darba Sarkanā karoga ordenis (1940); Staļina prēmija (1942); Ļeņina ordenis (1944)

Leonīds Mandelštams (baltkrievu: Леанід Ісаакавіч Мандэльштам, krievu: Леонид Исаакович Мандельштам; dzimis 1879. gada 4. maijā, miris 1944. gada 27. novembrī) bija baltkrievu ebreju izcelsmes padomju fiziķis. Viens no padomju radiofizikas skolas dibinātājiem, PSRS Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1929).

Biogrāfija labot šo sadaļu

Leonīds Mandelštams dzimis 1879. gadā Mogiļevā, Krievijas impērijā. Drīz pēc viņa piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Odesu. Viņa tēvs bija ārsts, Odesā pazīstams akušieris. Māte bija pianiste, cēlusies no rabīnu ģimenes.^[1]

1897. gadā Mandelštams iestājās Novorosijskas Universitātē, bet 1899. gadā tika izslēgts par piedalīšanos studentu nemieros. Turpināja studijas Strasbūras Universitātē. Mācījās pie vācu fiziķa Kārļa Ferdinands Brauna, bija viņa asistents (1902—1913). 1902. gada aizstāvēja doktora disertāciju. 1907. gada kļuva par privātdocentu Strasbūras Universitātē. 1913. gadā kļuva par profesoru, lasīja pielietojamās fizikas kursu.^[2]

Neilgi pirms Pirmā pasaules kara atgriezās Odesā. Viņam piedāvāja privātdocenta amatu Novorosijskas Universitātē. 1917. gada bija profesors Tiflisas Politehniskajā institūtā, bet 1918. gada tika ievēlēts par fizikas profesoru Odesas Politehniskajā institūtā. 1922. gadā pārcēlās uz Maskavu. No 1925. gada Mandelštams bija Maskavas Valsts universitātes teorētiskās fizikas katedras vadītājs un teorētiskās fizikas profesors. 1928. gadā kļuva par PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1929. gadā — par akadēmiķi.

Mandelštams atklāja kombinatorisko gaismas izkliedi, par ko 1930. gada tika izvirzīts Nobela prēmijai. No 1934. gada bija divu laboratoriju (optiskā un svārstību) zinātniskais vadītājs Ļebedjeva fizikas institūtā. Par savu darbu ieguvis vairākas apbalvojumus — Ļeņina prēmiju (1931), Lomonosova prēmiju (1936), Darba Sarkanā karoga ordeni (1940), Staļina prēmiju (1942) un Ļeņina ordeni (1944).

Miris 1944. gada 27. novembrī no sirds slimības. Abglabāts Maskavā, Novodevičjes kapsētā.

Zinātniskie pētījumi labot šo sadaļu

Mandelštams veica pētījunus par svārstību teoriju, kas ietvēra optiku un kvantu mehāniku. Viņš bija līdzatklājējs neelastīgai kombinatoriskai gaismas izkliedēšanai, ko mūsdienās izmanto Ramana spektroskopijā. Šis nozīmīgais atklājums (kopā ar Grigoriju Landsbergu) bija veikts Maskavas Valsts universitātē 1928. gada 21. februārī — nedēļu agrāk nekā paralēli to pašu parādību atklāja indiešu zinātnieki Čandrasekhara Venkata Rāmans un K. S. Krišnans. Krievu literatūrā to sauc par kombinatorisko gaismas izkliedi (no fotonu un molekulāro vibrāciju frekvenču kombinācijas), bet angļu valodā tas ir nosaukts par Rāmana efektu. 1930 gada Nobela prēmiju fizikā sanēma Rāmans, jo viņa pētījumi apstiprināja izkliedes parādības ne tikai kristālos, bet ari citās vidēs (cietas vielas, šķidrumi un tvaiki).

Zinātniskais mantojums labot šo sadaļu

Mandelštams nodibināja vienu no divām lielākajām teorētiskās fizikas skolām Padomju Savienībā^[3] (otru radīja Ļevs Landaus). Starp viņa studentiem bija Igors Tamms, Nobela prēmijas laureāts fizikā, kurš savukārt bija pasniedzējs Vitālijam Ginzburgam (kurš saņēma arī Nobela prēmiju fizikā) un Andrejam Saharovam (padomju ūdeņraža bumbas tēvs un Nobela miera prēmijas laureāts).

Mandelštams kopā ar N. Papaleksi veica fundamentālus pētījumus par nelineārām svārstībām, izstrādāja metodi elektrisko svārstību parametriskai ierosināšanai un izvirzīja radiointerferences metodi.^[4]

Ar valdības dekrētu Mandelštama vārda nosauktas stipendijas Maskavas universitātes un Lebedjeva fiziskā institūta studentiem un doktorantiem.

Mandelštama vārdā ir nosaukts krāteris Mēness tālākajā pusē.