Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².[1] Vienīgie mūsdienu ledāju vairogi ir Antarktīdas un Grenlandes ledāju vairogi. Pēdējā ledus laikmeta laikā ledāju vairogi klāja arī lielas teritorijas Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Patagonijā.

98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs.
Antarktīdas ledāju kustības ātrums

Pastāvīgas ledus masas, kuru platība mazāka par 50 000 km², sauc par leduskupoliem. Ledāju vairogu turpinājumus jūrā sauc par šelfa ledājiem.

Antarktīdas ledāja vairogs aizņem 14 000 000 km² lielu platību (98% kontinenta teritorijas) un satur 30 000 000 km³ ledus (90% no Zemes saldūdens rezervēm). Augstākajā punktā Arga leduskupolā tas sasniedz 4093 m. Ledāja vidējais biezums ir 1600 m, bet Vilksa Zemē biezums sasniedz 4776 m.

Grenlandes ledāja vairogs aizņem 1 710 000 km² lielu platību (80% salas teritorijas).

Mūsdienu ledāju vairogi ir relatīvi jauni un veidojušies Oligocēnā (Antarktīdā) un Pliocēnā (Grenlandē).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. I. Grīne, V. Zelčs, Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca. P&K, Rīga, 1997. ISBN 9984-516-31-8

Ārējās saites labot šo sadaļu