Laukakmens ir ledāja atrauta un pārvietota iežu atlūza, kurās diametrs lielāks par 10 cm.[1] Dažkārt uz laukakmeņu virsmas vērojamas ledāja skrambas vai glaciālais slīpējums. Laukakmeņus, kuru tilpums pārsniedz 10 m³ (7 m³),[2] sauc par dižakmeņiem un daļa to ir aizsargājami dabas pieminekļi.

Laukakmens krasta atsegumā Sāmsalā Igaunijā

Latvijā laukakmeņi plaši sastopami zemes virspusē, izņemot apvidus, kur virskārtā ir limnoglaciālie nogulumi vai holocēna akumulatīvie veidojumi. Lieli akmeņu sakopojumi veidojušies reti, tikai vietās, kur notikusi intensīva ledāju veidojumu pārskalošana. Lielākie laukakmeņu sakopojumi Latvijā konstatēti Kaltenes apkaimē, kur tie veido līdz 6 m augstus akmeņu vaļņus («velna kalvas») un akmens bruģa laukus. Lielākais laukakmens Latvijā ir Nīcgales Lielais akmens, kas ir aizsargājams dabas objekts. Baltijas valstīs lielākais laukakmens ir Kabelikivi Igaunijā netālu no Tallinas ar apkārtmēru 56,6 metru. [3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas daba. 3. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 93. lpp.
  2. «Latvijas dabas pieminekļu. Latvijas izcilākie dižakmeņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. februārī. Skatīts: 2011. gada 3. augustā.
  3. Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 87. lpp. ISBN 9984-22-115-6.

Ārējās saites labot šo sadaļu