Latavio
Latvijas aviolīnijas jeb Latavio (angļu: Latvian Airlines) bija Latvijas nacionālā lidsabiedrība, kuras bāzes lidosta bija starptautiskā lidosta "Rīga". Aviokompānija bija dibināta 1992. gadā, Latvijas valstij pārņemot PSRS aviokompānijas Aeroflot Latvijas nodaļas īpašumus.
| Latavio | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
 Latavio TU-134 | ||||
| ||||
| Dibināta | 1992. gadā | |||
| Darbību pārtrauca | 1996. gadā | |||
| Galvenā bāze |
Rīga, Latvija (Starptautiskā lidosta "Rīga") | |||
| Flote | 22 reaktīvās un 14 propelleru lidmašīnas | |||
| Mātes kompānija | Latvijas Republikas valdība | |||
| Galvenā mītne |
 Latvija, Rīga | |||
| Vadība | Eduards Maharevs, Jānis Dinevičs | |||
Kompānijas īpašumā sākotnēji bija 22 reaktīvās un 14 propelleru lidmašīnas — TU-154B-2, TU-134B-3, AN-24B un AN-12. Tā nodarbināja apmēram 550 cilvēku. 1993. gadā par Latavio prezidentu kļuva bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts Eduards Maharevs,[1] šajā laikā Latavio saņēma 1,2 miljonus latu lielu aizdevumu no Banka Baltija.
Pēc tam par kompānijas prezidentu kļuva Jānis Dinevičs, tomēr lidsabiedrība turpināja strādāt ar zaudējumiem un tās darbība valstij radīja 12,5 miljonus latu lielus zaudējumus. Pēc nesekmīgiem privatizācijas mēģinājumiem Latavio no 1995. gada oktobra tika atzīta par maksātnespējīgu. To likvidēja un Latvijas valdība kopā ar Latvijas — ASV kopuzņēmumu Baltic International Airlines izveidoja jaunu nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kurā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija Baltic International USA, skandināvu aviosabiedrība SAS un divas investīciju kompānijas.[2]
Lidojumi labot šo sadaļu
1993. gada vasarā Latavio veica šādus regulārus lidojumus:[3]
Ārējās saites labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību? Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā
- ↑ Atkārtoti būs jāizsola Latavio īpašums
- ↑ Personīgi pieraksti (1993)