Lēdmanes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Lielvārdes, Jumpravas Krapes, Madlienas, Rembates un Lauberes pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Skrīveru pagastu.

Lēdmanes pagasts
Lēdmanes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Lēdmane
Kopējā platība:[1] 78,1 km2
 • Sauszeme: 76,2 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 089
Blīvums (2023): 14,3 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs: Dzintars Laganovskis
Mājaslapa: www.ledmane.lv
Lēdmanes pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Meži aizņem 26,7% no teritorijas.

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes: Kārtiņa, Krančupīte, Lobe, Lubīte, Urga. Caur pagastu tek Ogres upe (22 km garumā).

Ezeri: Aviekstes ezers.

Vēsture labot šo sadaļu

Tagadējā Lēdmanes teritorija daudzus gadsimtus veidojusies kā Lielvārdes novada sastāvdaļa. Pirmie arheoloģiskie atradumi ir no agrā dzelzs laikmeta, par ko liecina pagastā sastopamie 2. - 4. gs. kapu kalniņi jeb t.s. skeletkapi. Līdz 13. gadsimtam Lēdmanes apkaime atradās Daugavas Līvzemes teritorijā, vēlāk tā nonāca Rīgas arhibīskapa īpašumā. Pēc Livonijas kara stipri izpostītais novads nonāca Livonijas hercogistes Kokneses stārastijas sastāvā.

Zviedru Vidzemes laikā 1638. gads palicis vēsturē kā "Lielā Vidzemes miršana". Šajos gados notika arī liela zemnieku pārvietošanās. Taču ar laiku Lēdmanes apkārtne sāka atdzīvoties. Uz postažas skartās zemes radās Elkšņu jeb Velēnu muiža, kas atradusies dažus kilometrus uz dienvidiem no tagadējās Lēdmanes. Šeit un citās muižās lielākā daļa zemnieku bija atbēguši no Kurzemes hercogistes. 1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš, kam sekoja Lielais mēris. Lielo iedzīvotāju zaudējumu dēļ Lēdmanes apkaimē ieplūda ļaudis no Polijai-Lietuvai pakļautās Latgales un pat no Baltkrievijas.

No 1837. gada Elkšņu muižu pārvaldīja baronu Tranzē dzimta, kurai piederēja plaši muižu īpašumi citās vietās, arī Ķeipenē un Taurupē. Lēdmanes pagasts cieta arī revolūciju un abu pasaules karu gados.

Viena no pirmajām skolām pagastā bijusi Vecbeku māju svētdienas skola, kas darbojās 19. gs. vidū un otrajā pusē. 1873. gadā uzcelta pagasta pamatskola. Sākumā tā bija sešgadīga skola, kuras pirmais pārzinis un skolotājs bijis Mārtiņš Vīksna. Vēlākos gados skola tika paplašināta, līdz Lēdmanē uzbūvēja jauno skolu.

1935. gadā Lēdmanes pagasta platība bija 49,7 km². 1945. gadā izveidota Lēdmanes ciema padome, ko likvidēja 1947. gadā, bet atjaunoja 1949. gadā pēc pagasta likvidācijas. 1951. gadā Lēdmanes ciemam pievienoja daļu Drujasgala ciema, 1963. gadā - daļu Rembates ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija pievienots Lielvārdes novadam.

Ievērojamas vietas un objekti labot šo sadaļu

  • Aviekstes dzirnavu drupas ar aizsprostu. Dzirnavas būvētas 1874. gadā, un tās darbojušās līdz 1950. gadam. Trīsdesmitajos gados te bija E. Konrades Aviekstes ūdensdzirnavas ar vilnas apstrādes iekārtu.
  • Lobes ūdensdzirnavas - 1904. gadā no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem celtās dzirnavas ir arhitektūras piemineklis, tās kā "vecās likteņdziras" apdziedājis E. Rozenštrauhs. Dzirnavas ir tipisks 20. gs. sākuma graudu pārstrādes uzņēmums ar G. Pirvica kompānijā Rīgā gatavotu sākotnējo iekārtu, un tās ir iekļautas tehnikas pieminekļu sarakstā. Mūsdienās dzirnavas apskatāmas tikai no ārpuses.
  • Lēdmanes muižas apbūve - līdz mūsdienām saglabājusies klēts (19. gs.) un moderes māja (18. gs.). Lielākā daļa muižas ēku nodedzinātas Pirmā pasaules kara laikā.
  • Lēdmanes tautas nams. Celts 1886. gadā netālu no Lobes upes tilta, agrāk tas bijis krogs un iebraucamā vieta.
  • Rožkalnu ozols - stumbra apkārtmērs 6,4 m.
  • Akotu ozols - koks ar stumbra apkārtmēru 7,5 m ir otrs resnākais Ogres rajonā.
  • Zemnieku saimniecība "Lāči" - saimniecība ir specializējusies kazu audzēšanā un kazas piena produktu ražošanā. Iepriekš piesakoties, iespējama saimniecības apskate un kazas piena produkcijas degustācija.
  • Zemnieku saimniecība "Kopas" - iepriekš piesakoties, iespējama ziedu audzētavas siltumnīcu apskate, kur tiek koptas rozes, frēzijas un puķuzirņi.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Pagastā dzīvo ap 1400 iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse dzīvo Lēdmanē. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir latvieši, 10,8% — krievi. 47,9% iedzīvotāju ir vīrieši, 52,1% — sievietes.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 375—    
19591 500+9.1%
19671 667+11.1%
GadsIedz.±%
19791 507−9.6%
19891 591+5.6%
20001 535−3.5%
GadsIedz.±%
20111 269−17.3%
20211 092−13.9%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Pagasta centrs ir Lēdmanē.

Saimniecība labot šo sadaļu

Pagastā darbojas Lobes HES

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu