Kubaņa (krievu: Кубань, adigu: Псыж, kabardiešu: Псыжъ, abazīnu: Къвбина, karačaju un balkāru: Къобан) ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām. Senajiem grieķiem un romiešiem tā bija zināma kā Hipanisa (Ύπανις, Hypanis). Sākas Kaukāza kalnos Karačajā-Čerkesijā pie Elbrusa, satekot nelielajām Ullukamas un Učkulanas upītēm. Tek caur Stavropoles novadu, Adigeju un Krasnodaras novadu. Ietek Temrjukas līcī pie Temrjukas pilsētas.[1]

Kubaņa
Kubaņa pie Ustjlabinskas
Kubaņa pie Ustjlabinskas
Kubaņas baseins
Kubaņas baseins
Kubaņa (Krievijas Eiropas daļa)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Satekupes Ullukama, Učkulana
43°27′40″N 43°5′46″E / 43.46111°N 43.09611°E / 43.46111; 43.09611
Ieteka Azovas jūra
45°20′21″N 37°24′11″E / 45.33917°N 37.40306°E / 45.33917; 37.40306Koordinātas: 45°20′21″N 37°24′11″E / 45.33917°N 37.40306°E / 45.33917; 37.40306
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 870 km
Iztekas augstums 1339 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 1339 m  
Vidējā caurtece 425 m³/s (Krasnodara)
Baseina platība 57900 km² 
Galvenās pietekas Urupa, Laba, Belaja
Kubaņa Vikikrātuvē

Augštecē strauja kalnu upe, kas tek pa šaurām un dziļām aizām, vidustecē lejpus Ņevinnomiskas ieleja plaša ar terasēm. Lejtecē no Labas ietekas Kubaņa kļūst liela, ūdenīga līdzenumu upe. Lejpus Ustjlabinskas upe kuģojama. Izbūvēta Krasnodaras ūdenskrātuve. 111 km no ietekas jūrā no Kubaņas atdalās kuģojama atteka Protoka, pa kuru uz jūru pie Ačujevas notek apmēram puse upes ūdens. Lejtecē veido plašu deltu, kas mūsdienās meliorēta un tiek izmantota lauksaimniecībā. Pirms ietekas jūrā no upes atdalās atteka Staraja Kubaņa, pa kuru līdz 20. gadsimta sākumam daļa ūdens notecēja uz Kiziltašas limānu un tālāk uz Melno jūru. Lielākās pietekas (visas kreisās) ir Teberda, Boļšojzeļenčuka, Malijzeļenčuka, Urupa, Laba, Belaja, Pšiša, Afipsa.

Lielākās pilsētas krastos ir Krasnodara, Kropotkina, Armavira, Ņevinnomiska, Čerkeska.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 396. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu