Šis raksts ir par sengrieķu dievu. Par citām jēdziena Krons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls. Sākotnēji tā bija zemkopības dievība. Vēlāk, hellēnisma periodā, to personificēja kā visaptverošo laiku (Χρόνος, Hronos). Romiešu mitoloģijā Kronam atbilda Saturns.

Krons ar sirpi rokā
Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem

Apprecēja savu māsu Reju, viņiem piedzima 6 bērni: Poseidons, Aīds, Zevs, Hestija, Dēmetra un Hēra. Izaudzis atņēma tēvam varu un pats kļuva par debesu dievu. Negribēdams, lai viņa bērni atņemtu varu viņam, Krons tos aprija, taču pēdējo bērnu (Zevu) Reja iemainīja pret drānā ietītu akmeni. Zevs paaudzies uzsāka karu ar tēvu, uzvarēja viņu, atbrīvoja Krona vēderā ieslodzītos brāļus un māsas un sadalīja varu: Zevs valdīja debesīs un kļuva par visu dievu dievu, Poseidons sāka valdīt pār jūrām, bet Aīds — pār pazemes valstību.

Ārējās saites labot šo sadaļu