Krimuldas viduslaiku pils
Krimuldas viduslaiku pils (latīņu: Castrum Cremum, Cremon, Crammon, vācu: Schloß Cremon, Kremon) bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16. gadsimtā, kuras drupas tagad atrodas Siguldas pilsētas Gaujas labā krasta daļā Krimuldā.
19. gadsimta vidū Līvenu dzimta pie Krimuldas pilsdrupām uzcēla Krimuldas muižas kungu māju jeb jauno pili.
Pils apraksts labot šo sadaļu
Pils bija uzcelta Gaujas senlejas labajā stāvkrastā, kas ietvēra pili no trīs pusēm, bet no ziemeļu puses to norobežoja aizsarggrāvis. No laukakmeņiem būvēto aizsargsienu biezums bija apmēram 1,5 - 2 metri, kas ierobežoja pils pagalmu ar koka saimniecības ēkām. Pilij bija galvenais korpuss pie viegli apsargājamās nogāzes un divi atsevišķi stāvoši torņi.
Galvenajā korpusā bija virtuve, ēdamzāle un palīgtelpas, zem kurām atradās pagrabi. Otrajā stāvā bija dzīvojamās telpas, bet trešajā stāvā nelieli kambarīši.
Vēsture labot šo sadaļu
Indriķa hronikas vēstījumā par 1206. gada notikumiem minēts, ka katoļu priesteris Alebrands kristīja Gaujas līvus Turaidā un uzcēla Kubeseles baznīcu (latīņu: ecclesia Cubbesele, tagad - Krimuldas baznīca), kas atradās pie Kubeseles (Ķizbeles) pilskalna Kaupo pārvaldītajā novadā. Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma Kaupo daļu (pars Cauponis) ieguva bīskaps Alberts. Pēc viņa nāves 1231. gadā šo zemi ieguva Rīgas Domkapituls, vēlāk tā atradās Rīgas arhibīskapijas Turaidas fogtu pārvaldībā.
Krimuldas pils (castrum Cremum) pirmo reizi minēta Romas pāvesta sūtņa Franciska no Moliāno 1312. gada ziņojumā par to, ka Livonijas pilsoņu kara laikā pili patvaļīgi ieņēmis Livonijas ordenis,[1] bet par pils celšanas gadu uzskata 1255. gadu. Pēc Pārdaugavas Livonijas hercogistes izveidošanas pilī apmetās Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceltais stārasts, bet 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Krimuldas pilsnovada citadeli (latīņu: arx Kremon, item Iurania, Кремон). Polijas-Zviedrijas kara laikā to 1601. gadā ieņēma zviedri un nodedzināja. 1625. gadā Zviedrijas karalis pamesto pili uzdāvināja savam valstvīram Gabrielam Oksenšernam (1586–1656), pēc kura nāves to mantoja viņa dēls Gabriels Grielsons Uksenšerna (1619–1673). Viņš muižu 1664. gadā ieķīlāja Johanam fon Helmersenam (1622-ap 1670), kuram muižu redukcijas laikā to atņēma.
Pēc Lielā Ziemeļu kara to 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens (1686–1740). Hermersenu dzimtai Krimuldas muiža piederēja līdz 1817. gadam, kad to izsolē iegādājās Johans Georgs fon Līvens (1775-1848), kurš sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācēju. Paula Hermaņa Līvena uzdevumā 1861.-1863. gadā vēsturnieks K. Bruinings pilsdrupās veica arheoloģiskos izrakumus, atklājot Ziemeļu torņa, ieejas torņa un dzīvojamās ēkas pamatus. Uz vecajiem pamatiem tika uzcelta cietokšņa ārsiena ar gotiskiem logiem.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Das Zeugenverhör des Franciscus de Moliano (1312) / Bearbeitet von A.Seraphim. - Königsberg i. Pr., 1912. - XXX, 229 S.
- ↑ «www.travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. septembrī. Skatīts: 2013. gada 7. martā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)