Kotoras līcis
Kotoras līcis ir līcis Adrijas jūrā Melnkalnes dienvidrietumos un Melnkalnes reģions, kas koncentrējas ap šo līci. Tā ir arī Dalmācijas vēsturiskā reģiona dienvidu daļa. Pie ieejas līcī atrodas Prevlaka, kas ir neliela pussala Horvātijas dienvidos. Šis līcis ir apdzīvots jau kopš senajiem laikiem. Viduslaiku pilsētas Kotora, Risana, Tivata, Perasta, Prčanja un Herceg Novi, kā arī to apkārtne ir populāri tūrisma objekti. Kotoras dabas un kultūrvēsturiskais reģions 1979. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā daudzās pareizticīgo un katoļu baznīcas un klosteri piesaista daudzus svētceļniekus un citus tūristus.
| Kotoras līcis Boka kotorska Бока которска | |
|---|---|
 | |
 Skats uz Kotoras līci | |
 Municipalitātes, kas veido Kotoras līča reģionu: Kotoras municipalitāte, Herceg Novi municipalitāte and Tivatas municipalitāte. Budvas municipalitāte, kas vēsturiski tiek uzskatīta par Kotoras līča reģiona daļu.
| |
| Valstis |
 Melnkalne Horvātija |
| Municipalitātes | Kotora, Herceg Novi, Tivata |
| Platība | |
| • Kopējā | 616 km2 |
| Iedzīvotāji | |
| • kopā | 67,496 |
 Kotoras līcis Vikikrātuvē | |
Kotoras līci veido vairāki mazāki līči, kurus savieno šauri kanāli. Līča garums ir aptuveni 28 kilometri, un tā krasta līnija ir 107,3 kilometru gara. To ieskauj divi Dināru Alpu masīvi: Orjenas kalni rietumos un Lovčenas kalni austrumos. Kotoras līča šaurākais posms ir 2300 m garais Veriges šaurums, kas šaurākajā vietā ir tikai 340 m plats.[1] Līcis atrodas uz ziemeļiem no Vidusjūras mitrā subtropu klimata zonā, taču tā savdabīgais reljefs un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām Eiropā.
Galerija labot šo sadaļu
-
Skats uz Perastu un Kotoras līci -
Skats uz Kotoras līci -
Skats uz Kotoras līci
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ D Magaš. "Natural-Geographic Characteristics of the Boka Kotosdka Area As the Basis of Development". Geoadria Vol. 7 No. 1, Croatian Geographical Society and University of Zadar Department of Geography, Zadar, 2002, pp. 53.