No 1920. gada vasaras olimpiskajām spēlēm līdz 1992. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Kosovas sportsti galvenokārt startēja Dienvidslāvijas komandas sastāvā. Trīs Kosovā dzimušie dienvislāvijas futbolisti — Milutins Šoškičs , Fahrudins Jusufi un Vladimirs Durkovičs — 1960. gada Romas vasaras olimpiskām spēlēm izcīnīja zelta medaļu futbolā Dienvidslāvijas futbola izlases sastāvā. 1984. gada Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs bokseris Azizs Salihu kļuva par pirmo individuālo sportistu no Kosovas, kurš izcīnīja olimpisko medaļu. Vinš smagajā svarā, virs 91 kg, boksā izcīnīja bronzas medaļu.[2]
Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma , 1992 . gadā tika izveidota Kosovas Olimpiskā komiteja .[3] No 1996. gada vasaras olimpiskajām spēlēm līdz 2006. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Kosovas sportisti, kuri bija serbu tautības varēja startēt Serbijas un Melnkalnes komandas sastāvā. Kosovas parlaments 2008 . gada 17. februārī pasludināja neatkarību no Serbijas . Kosovas džudiste Majlinda Kelmendi jau 2012. gada Londonas vasaras olimpiskajās spēlēs vēlējās startēt zem Kosovas karoga . Taču Starptautiskā Olimpiskā komiteja tolaik neatzina Kosovas Olimpisko komiteju un Majlindai Kelmendi liedza pārstāvēt Kosovu. Starptautiskā Olimpiskā komiteja norādīja, ka viņa var startēt kā neatkarīga sportiste . Serbijas Olimpiskā komiteja, savukārt aicināja visus Kosovas sportistus pievienoties Serbijas komandai.[4] Kelmendi izvēlējās pārstāvēt Albāniju [5] kamēr Kosovas serbu sportisti startēja Serbijas sastāvā.
2013 . gada aprīlī starp Serbijas un Kosovas valdībām tika noslēgts Briseles nolīgums . 2014. gada 22. oktobrī Kosova tika atzīta par Starptautiskās Olimpiskās komitejas pagaidu locekli, un 9. decembrī tā kļuva par pilntiesīgu locekli. Tajā brīdī Kosova vēl nebija Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle vai novērotāja, bet 112 no 193 ANO dalībvalstīm to bija atzinusi par suverēnu valsti . Pēc tam tika paziņots, ka Eiropas čempione džudo 2013. un 2014. gadā Majlinda Kelmendi būs pirmā Kosovas pārstāvošā sportiste, kas nesīs Kosovas valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā .[6]
Serbija protestēja pret Kosovas uzņemšanu Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā, jo tā oficiāli apgalvo, ka Kosova ir Serbijas autonoma province . Atsevišķi Kosovassportisti, etniskie serbi, piemēram, volejboliste Milena Rašiča un basketbolists Marko Simonovičs , nolēma turpināt pārstāvēt Serbiju 2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpiskajās spēlēs .
Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs
labot šo sadaļu
Paskaidrojumi
#
Sportistu skaits
#•
Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—
Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā
2016
Vīrieši
3
Sievietes
5
Kopā
8
Sporta veidi
5
Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem
labot šo sadaļu
Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs
labot šo sadaļu
Paskaidrojumi
#
Sportistu skaits
#•
Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—
Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā
2018
Vīrieši
1
Sievietes
—
Kopā
1
Sporta veidi
1
Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem
labot šo sadaļu
Medaļas pa vasaras sporta veidiem
labot šo sadaļu
Sporta veids
Zelts
Sudrabs
Bronza
Kopā
Džudo
3
—
—
3
Kopā
3
0
0
3
Majlinda Kelmendi ir vienīgā Kosovas sportiste, kura pašlaik ir izcīnījusi olimpisko medaļu.
Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Kosovu izcīnījuši olimpiskās medaļas.
Sportists
Sporta veids
Spēles
Gadi
Dzimums
Zelts
Sudrabs
Bronza
Kopā
Kelmendi, Majlinda Majlinda Kelmendi
Džudo
Vasaras
2016
Sieviete
1
—
—
1
Kipras sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.